Baltijas dzintars
Latvijai kas īpašs – saules zelts jeb dzintars. Tas ir gadu simtiem bijis mums dārgs un mīļš. Joprojām tas ir atrodams visās vietās, kur atrodama pagātnes elpa vai apgrozās tūristi. Bet šis Ziemeļu Zelts, ka to dēvē, nav bijis nozīmīgs tikai mums. Kaut vai tā pati Dzintara istaba.
Baltijas dzintaram ir 256 krāsu nianses. No gandrīz melna līdz pat violetam. Tā saucamais „Zilais dzintars”, ko var nopirkt tirdziņos, patiesībā ir pamatīgi pārstrādāts. Likumīgi Zilais dzintars nav sastopams. Toties tas mēdz būt no Dominikānas Republikas.
Tā kā dzintars satur augu un dzīvnieku dzīves, tam piedēvē mūžīgās jaunības spēku. Vēsturiski dzintaru saistīja ar saglabāšanu. Romiešu dāmas spēlējās ar dzintaru to turot un berzējot rokās, ar domu, ka kontakts ar dzintaru nodrošina ilgstošu skaistumu un jaunību.
Interesanti, ka dzintars ir atrodams arī seno ēģiptiešu kapenēs, kuram gan ir nevis nozīme kā rotaslietai, bet gan kā konservantam ( žāvēšanai ).
Ārstnieciska nozīme
Dzintara skābe ir bioloģisks stimulants, un gadiem ticis izmantots, lai veicinātu dzīšanas procesus. Dzintars palīdz cīņā ar depresiju un darbojas kā magnēts, lai tā saimniekam pievilktu prieku.
Dzintars palīdz organismam atveseļoties, absorbējot un transformējot negatīvo enerģiju – pozitīvajā. Pastāv uzskats, ka dzintara valkāšana attīra prātu, ķermeni un garu.
Jaunā laikmeta praktiķi uzskata, ka dzintars atver Trešo čakru ( Saules čakru ), lai sniegtu garīgo skaidrību, līdzsvarotu sajūtas un iedvestu uzticību tā nēsātājam.
Dzintaram, īpaši tā vīraku vai izgarojumu
ieelpošanai, ir sena medicīniska vēsture. To izmantoja arī 19. gadu simtenī visā Eiropā medicīniskiem mērķiem, joprojām izmanto Krievijā. It īpaši tas ir labs rīkles un kakla slimību jomā. Piemēram, ja ir vairogdziedzera problēmas.
Vēsture
Neolīta laikmetā šis Ziemeļu Zelts kalpoja kā saules simbols, bet dzintarā iesprostotie kukaiņi radīja pārliecību, ka dzintara gabali ir atpūtas vieta aizgājušajām dvēselēm.
Slāvu ciltis dzintaru uzskatīja par maģisku tā spīduma, viegluma un tā siltuma dēļ.
Lietuvā bērniem lika ap kaklu dzintara krellītes, lai novērstu nolaupīšanu. Dzintars pastiprina aizsardzību, it īpaši bērniem. Dzintara krellītes joprojām ir tradicionāla dāvana bērniem.
Latvijā dzintara gredzenus izmantoja kāzu ceremonijās, lai nodrošinātu mūžīgu savienību. Mūsdienās dzintars kalpo kā zvēresta atjaunošana laulībā.
Feniķieši, etruski un romieši ticēja, ka dzintars aizsarga pret ļaunajiem gariem.
Ķīnā neapstrādāts brūnais dzintars atgādināja par bagātību. Turklāt dzintaru saistīja ar Uguns pūķa asinīm.
Grieķijā, pēc dažiem to mītiem, dzintars ir Apollo meitas asaras ( Apollo bija Saules dievs ). Atsevišķi ticēja arī tam, ka dzintars ir saules gaismas gabali, kas nolauzti no saules un nogremdēti jūrā.
Priesterienes nēsāja dzintara krelles, kā apstiprinājumu cildenajai enerģijai, kas paslēpta šajos skaistajos akmeņos.
Pilnīgi normāli bija ēst saberztus dzintarus ar medu, lai izlīdzētos pret galvas un zobu sāpēm. Dzintara krelles nēsāja, lai pasargātu sevi no reimatisma, rahīta, zobu sāpēm un dzeltes.
Romā dzintars bija viens no iemesliem, kāpēc imperators Nero atvēra tirdzniecības ceļus ar ģermāņu ciltīm. Imperatore Poppea ( Nero sieva ), bija tik izslavēta ar savu skaistumu, ka padarīja dzintaru par tik populāru, ka citas sievietes centās savus matus krāsot tā, lai tie atbilstu dzintara zeltainajai krāsai.
Copernicus dzintaru uzskaitīja kā vienu no sastāvdaļām, lai cīnītos pret sirdskaitēm.
Romas iedzīvotāji dzintaru lika ap roku, lai tas pasargātu tos no vasaras karstuma. Bet liegais priežu aromāts, kas izplatījās no dzintara, kad tas saskārās ar ādu, bija līdzeklis pret smakām. Dzintara amuletus izmantoja auglības amuletos.
Gladiatori iestrādāja dzintaru savos apģērba gabalos, lai nodrošinātu uzvaru kaujās.
Viduslaikos bija stingri pasākumi, lai kontrolētu dzintara tirdzniecību. Apkārt Baltijas jūrai bija uzceltas karātavas dzintaru pirātiem. Pārakmeņojušies sveķi savu nosaukumu ieguva no Ķeltu Saules dieva Ambresa.
Seno ķeltu dzintara darinājumi, ko radīja anglosakši, bija izslavēti kā skaisti un meistarīgi izgatavoti.
Polijā, Pomerānijā, dzintars bija obligāts priekšmets līgavai, kura lielākais priekšmets iekļāva floras un faunas nospiedumus. Dzintara vīraks tika dedzināts baznīcās, ka arī reizēm dzintara gabaliņus atstāja uz ziedojuma šķīvja naudas vietā.
Somijā dzintars ir pazīstams kā „jūras akmens”.
Dzintara simbolika
Pirmsākumos dzintaru valkāja kā labas veiksmes talismanu.
Dzintars kalpo kā laulības atjaunošanas un uzticības simbols. Tas ir arī kā saikne uz Mūžīgu mīlestību. Kāzu jubilejās tas pārstāv 10 gadadienu.
Dažās kultūrās tas ir mūžīgās dzīves un jaunības simbols.
Kā dzimšanas akmens tas ir novembrī, aizstājot topāzu. Dzintars ir saistīts ar Lauvu un Ūdensvīru. Sapnī dzintars simbolizē ceļojumu.
Foto: http://www.gemologyproject.com
