Skolas piederumi – cik droši?
Tuvojas septembris. Kādam bērnam tas nozīmē – uz skolu, citam – uz dārziņu. Lai bērns tur kaut ko apgūtu, ir nepieciešami dažādi mācību līdzekļi.
Dānijas Vides aizsardzības aģentūra pētīja mācību piederumu toksicitāti. Tiem priekšmetiem, ar kuriem bērni ir ļoti biežā un tuvā saskarē. Pētīts tika ftalātu ķīmiskais līmenis dzēšgumijām, skolas somām, zīmuļiem. Mērķis: noteikt, vai ftalātu līmenis ir pietiekami augsts, lai būtu kaitīgs.
Bērni – viegls mērķis
Bērni ir visjutīgākie pret ķīmisko vielu iedarbību. Nav noslēpums, ka 20., 21. gadsimta bērni jau dzimst ar dažādām alerģijām. Bērni nonāk saskarē ar ķīmiju katru dienu: apģērbs, rotaļlietas, pārtika, arī kosmētika un citiem ikdienišķiem priekšmetiem. Viņi ir visjutīgākie tāpēc, ka viņu organisms ir augošs un viņu nervu sistēma vēl tikai veidojas. Tieši tāpēc viņi ir visneaizsargātākie pret ķīmiskajām vielām, kas ir atrodamas visapkārt.
Risku pastiprina tas, ka bērni mēdz priekšmetus, kas nav paredzēti pārtikā, laizīt, košļāt, grauzt. Tādejādi rodas problēma no tiem priekšmetiem, kuru lietošanai nevajadzētu standartā būt tik bīstamai. Mēs it kā pievēršam uzmanību pārtikai un medikamentiem, kurus lieto bērni, bet daudzus sadzīves priekšmetus nemaz neievērojam kā potenciālo riska avotu.
Kādēļ satraukties?
Ftalāti ir vielas, kuras pievieno plastmasai, lai to padarītu mīkstāku. Ftalāti lēnām izdalās no priekšmetiem, kuriem tie ir pievienoti. Ftalāti izraisa alerģiskas reakcijas, attīstības problēmas, astmu, hormonālo nelīdzsvarotību. Tāpēc ir vērts izvairīties no produkcijas, kas satur augstu ftalātu līmeni.
Lai gan liekas, ka nelielu ftalātu daudzumu saturoši priekšmeti nav kaitīgi, tas tā nav, ja bērns noteiktos priekšmetus izmanto bieži un daudz. Šajā gadījumā – arī mācību priekšmeti: grāmatu un burtnīcu vāciņi, dzēšgumijas, somas, penāļi, zīmuļi, pildspalvas, ūdenskrāsas, plastilīns utt..
Zināms, ka pie bieži izmantotajiem priekšmetiem pieskaitāmas ir arī rotaļlietas. Tomēr – rotaļlietām ir noteikti jau konkrētāki normatīvi attiecībā uz ķīmisko saturu un tā daudzumu.
Bīstamie mācību piederumi
Bērni bieži vien košļā priekšmetus: dzēšgumijas, pildspalvas, zīmuļus utt.. Un te rodas problēma, ka šo piederumu ķīmiskais saturs netiek tik stingri kontrolēts, kā rotaļlietu.
Normāla kontakta gadījumā ( ja dzēšgumiju negrauž, bet ar to tikai dzēš ) ftalātu daudzums nav tik bīstams. Bet, ja bērns – un bērni parasti aizdomājas – bāž mutē, zelē un pat kādu daļu saturu norij, tad kopaina jau nopietni mainās.
Pierādīts, ka košļājot dzēšgumiju un norijot tās gabaliņus, pieļaujamais ftalātu iedarbības rezultāts diennaktī pārsniedz pat četras reizes. Tātad – ir noteikts konkrēts daudzums diennaktī, ar kuru organisms vēl tiktu galā. Bet skolas bērnam tas pārsniedz četras reizes. Tas ir pieņemot, ka bērns košļā katru dienu vismaz 6-8 stundas dienā. Bet vienalga – bērni tiek vienalga pakļauti riskam.
Realitāte
Būtībā bērns nevar apēst tik daudz priekšmetu daļiņu, lai rastos reālas un tūlītējas sekas. Ķīmiskās vielas ftalāti nodara reālu kaitējumu, ja tiek uzņemti regulāri un konsekventi lielos laika posmos. Faktiski – it kā nevajadzētu par to tā satraukties.
Tomēr ir vērts pievērst uzmanību pēc iespējas dabiskākiem produktiem bērna ikdienas dzīvē. Arī mācību piederumus var pacensties vismaz daļu iegādāties mazāk ķīmiskus un kaitīgus. Par to gan citā reizē.
Jo pats galvenais ir tas, ka šāds saskares veids ar ķīmiju bērna ikdienā ir tikai „viens no”. Jo bērns ari ēd, tīra zobus, mazgājas, rotaļājas, brauc līdzi pieaugušajiem ar auto utt. Ja ir kāda joma, kur varam pievērst uzmanību, kāpēc gan to nedarīt?
