Cik bīstami īsti ir ĢMO?

Mūsdienās ĢMO jeb ģenētiski modificēti organismi ir visai izplatīti un liela daļa no mums ik dienas tos lieto uzturā. Ir dzirdēti visdažādākie fakti, mīti un pieņēmumi par ĢMO, taču sabiedrībā viedoklis par tiem vēl joprojām ir ļoti neviennozīmīgs. Daži domā, ka tieši ĢMO ir iemesls tam, kāpēc pēdējā laikā cilvēkiem ir izteiktas alerģijas un dažādas onkoloģiskas saslimšanas, bet citi ĢMO uzskata par pilnībā nekaitīgiem turklāt uzskata, ka tieši ĢMO varētu izbeigt badu pasaulē, jo pateicoties tiem kultūraugu audzēšana ir kļuvusi daudz efektīvāka. Noskaidrosim, kas īsti ir šie ĢMO un kāda ir to patiesā ietekme?

ĢMO ir dažādi dzīvi organismi, kuru gēnos mākslīgi ir tikusi ievadīti sveši gēni no citiem dzīviem organismiem. Dabā šāda gēnu sajaukšanās nav iespējama, taču laboratoriski tiek veidoti šādi organismi. Tas tiek darīts, lai mainītu konkrētas dzīvā organisma īpašības, visbiežāk, izmērus, struktūru, imunitāti utt. Tādā veidā iespējams radīt organismus, kas spēj izdzīvot arī sliktos apstākļos, cīnīties pret dažādiem apdraudējumiem un izaugt pēc noteiktiem standartiem. ĢMO nereti tiek izmantoti pārtikā.

Ģenētiski modificēti tiek visdažādākie pārtikā lietojamie produkti. Pasaulē visizplatītākā ģenētiski modificētā kultūra, kas tiek lietota pārtikā ir soja. Gandrīz 60% no visas pasaulē audzētās sojas ir ģenētiski modificēta. Otrajā vietā ir kukurūza ar 26% un trešajā rapsis ar 20%. Arī liela daļa labības un cukurbiešu ir ģenētiski modificētas, tātad, lietojot uzturā populārākos pārtikas produktus, kā, piemēram, maize, cukurs, eļļa, rīsi, griķi utt., jūs visticamāk patērējat ĢMO.

To, cik tieši bīstami cilvēka organismam ir ĢMO viennozīmīgi pateikt pagaidām nevar. Kaut gan ĢMO cilvēcei ir pazīstami jau ilgu laiku, aktīva to pielietošana pārtikā ir tikusi praktizēta vien pēdējos pāris desmit gados. Lai varētu pilnībā izvērtēt ĢMO ietekmi un radītās sekas, ir jāgaida līdz nomainīsies vesela paaudze. Tā kā tas vēl nav noticis, mēs varam paļauties vien uz neviennozīmīgiem pētījumiem un zinātniskiem pieņēmumiem.

Kā potenciālie ĢMO riski pagaidām tiek minēti alerģijas, neauglība, mutācijas, imūnsistēmas problēmas un onkoloģiskas saslimšanas. Šādiem pieņēmumiem par pamatu ir gan teorētiski fakti, kā piemēram, tas, ka ĢMO nonākot jaunā organismā tas turpina iedarboties, tādējādi cilvēka organismā turpinās mutācijas, gan arī eksperimenti, ko veikuši dažādi neatkarīgi pētnieki no vairākām pasaules valstīm. Īsāk sakot, to, ka ĢMO ietekmē organismus, kas tos patērē ir pierādīts, taču nav zināms, cik nopietni īsti tas ir. Nevar izslēgt pieņēmumus, ka pārmaiņas cilvēku un dzīvnieku organismos izraisa, piemēram, vides piesārņojums, nevis pārtikā lietotie ĢMO.

Jāmin ne vien negatīvā ĢMO ietekme uz cilvēku un citu radību veselību, kas tos lieto uzturā, bet arī apkārtējo vidi. Pirmkārt, ĢMO var sakrustoties ar dabā satopamajiem augiem, tādējādi radot mutautu sugas, kas var izjaukt trauslo ekosistēmu. Jau pašlaik ir reģistrēti vairāki gadījumi, kad dažādas sugas, kas veidojušās pateicoties ĢMO ir izplatījušās un izkonkurējušas citas sugas. Otrkārt, tas ir radījis dažādas, pret ķīmiju izturīgus augus un pat posmkājus, kas tradicionālās lauksaimniecības piekopējiem, rada problēmas ar nezāļu un insektu apkarošanu.

Kaut gan patieso ĢMO ietekmi mēs varēsim novērtēt tikai pēc daudziem gadiem, jau tagad ir skaidrs, ka šī ietekme uz veselību un apkārtējo vidi būs izteikti negatīva. Jāatzīst, ka no ekonomiskā viedokļa, šādu produktu audzēšana patiešām ir izdevīga, jo ĢMO audzēšana nodrošina lielāku, labāku, veselīgāku ražu, ar mazākiem pūliņiem, taču tas nav tā vērts. Kamēr vien ĢMO nav līdz galam izpētīti un nav atrasti veidi kā mazināt vai izslēgt to negatīvi ietekmi, šādus produktus uzturā lietot nevajadzētu.