Ķiploku audzēšana
Tā kā liela daļa cilvēku, kuri vēlas izaudzēt ķiplokus, saskaras ar dažādām problēmām, ekozeme.lv pārpublicē, mūsusprāt, ļoti labu informāciju par ķiploku audzēšanas īpatnībām. Pārpublicēts no portāla Latvijas Avīze.
Jautājums:
Ko lai daru, ja man jau trešo gadu ķiploki izaug un sapūst? Šogad visi pagalam! Pavasarī bija ļoti skaisti zaļi laksti, jūnija beigās sāka dzeltēt, tad sapuva. Ar minerālmēsliem nelaistīju, vienīgi ar dīķa ūdeni.
Ārija Jaunzeme Saldū
Atbilde:
Vainīgs ir inficēts stādāmais materiāls. Latvijā ir ļoti grūti atrast ķiplokus, kas nav inficēti ar pelēko puvi (Botrytis cinerea). Ja ilgstoši stāda nekodinātus, rezultāts ir tieši tāds, kā aprakstīts vēstulē. Ko darīt?
Ķiploku stādmateriāla iegāde ir problemātiska, veikalos tos tikpat kā nepiedāvā. Atliek interesēties pie audzētājiem, kaimiņiem, draugiem un paziņām. Tirgū vietējos ķiplokus parasti pārdod augustā, septembrī, tie ir diezgan padārgi un tāpat vairāk vai mazāk inficēti ar puvi (iespējams, arī ar ērcēm, vīrusiem un nematodi). No Ķīnas importētie audzēšanai Latvijā noteikti neder, jo mūsu gaismas apstākļos vienkārši neaug, bet lien zemē. Varētu derēt Polijā vai Čehijā auguši ķiploki, ja vien ir pārliecība par to izcelsmi.
Pirms stādīšanas galviņas sadala atsevišķās daiviņās, šaubīgās (sažuvušas, mīkstas, ar infekcijas pazīmēm) izbrāķē. Stādīšanai atlasītās kodina ar ditānu vai penkocebu, iemērcot uz 20 – 30 minūtēm 0,5 % preparāta suspensijā (50 g preparāta izšķīdina 10 litros ūdens).
Lai mazinātu augsnē uzkrājušos infekciju, divas nedēļas pirms ķiploku stādīšanas mitrā augsnes virskārtā (10 cm dziļi) iestrādā mēslojumu perlka (30 – 40 g/m2), bet tieši pirms stādīšanas zemi bagātina ar trihodermīnu. Ideālā variantā katrā bedrītē vajadzētu iebērt sauju neatšķaidīta kūdras preparāta, jo trihodermīna lietošana ir sekmīga tikai tad, kad derīgie mikroorganismi augsnē ir pietiekami lielā koncentrācijā. Arī audzēšanas laikā regulāri – vismaz trīs reizes ik pēc trim nedēļām – ķiplokus pie saknēm vajadzētu aplaistīt ar šķidro trihodermīnu (25 ml preparāta uz 1 m2, ūdens – pēc vajadzības).
Parasti pavasarī vai vasaras sākumā ķiploku lapu gali masveidā dzeltē, jo augiem pietrūkst slāpekļa. Dažkārt to novēro pat laukā, kas nesen mēslots ar slāpekli. Tas izskaidrojams gan ar šā elementa trūkumu, gan ar to, ka no vēsas augsnes augu saknes to nespēj uzņemt. Tad palīdz papildmēslošana caur lapām ar kalcija nitrātu, CalMax vai pat karbamīdu (50 g/10 l ūdens). Bieži vien lapu galu dzeltēšana liecina par pelēkās puves infekciju.
Ķiploku inficēšanos veicina arī ilgstoša to audzēšana starp zemenēm (tā dara daudzi), kas arī slimo ar pelēko puvi.
Ķiploku galviņas novāc, pirms daiviņas sākušas atdalīties. Žāvē sausā, labi vēdināmā vietā. Stādīšanai atlasa pašas labākās un veselīgākās.
Pārpublicēts no portāla Latvijas Avīze.
autors Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu , July 16, 2011
