Gatavojamies dārza darbiem
Tuvojas pavasaris. Jā, vēl tikai pusotrs mēnesis! Tieši tagad ir īstais brīdis, lai plānotu, ko sēt un stādīt savos mazdārziņos. Nav runa šoreiz par naudas taupīšanu, bet tīri par to prieku darboties dārzā, sajust ne tikai zemes mierinošo spēku, bet arī gardo un sulīgo, ziedošu galarezultātu.
Ar ko sākt?
Dārza prieki nebeidzas ar diļļu saišķīti. Tie ir ogulāji, augļu koki, sakņaugi, ziedi. Tāpēc ir jāsāk ar šādiem sagatavošanās darbiem:
Sakņu dārzs:
-
Jāapgriež ogulāju un augļu koku vecie, slimie, sausie, apsalušie zari, jānokaļķo koku stumbri un jāsamēslo (piemēram, ar zāģu skaidu trūdu, ogulājiem jo īpaši, pret nezāļu vairošanos un izžūšanu)
-
Jāpārskata sēklu krājumi. Ir jāatceras, ka sēklām jābūt kvalitatīvām.
-
Jāpārdomā katra dobītes racionāla izmantošana. Šobrīd es domāju par augu kopaudzēšanu – kad vienā dobē salikti kopā tiek dažādi augi, kad viens augs palīdz otram. Tieši tāpēc ir svarīgi zināt, kurš augs palīdz otram, kurš kaitē, bet kurš – palīdz aizbaidīt kaitēkļus:
-
Saderīgi ir: Pētersīļi ar burkāniem, burkāni ar bietēm, gurķi ar bietēm un kāpostiem, sīpoli ar salātiem, tomāti ar – spinātiem, kolrābjiem, zemajiem zirnīšiem, salātiem.
-
Nesaderīgi: gurķi ar salātiem.
-
Ja tu mīli skaistu dārzu
-
Pārliecinies, ka dekoratīvie augi ir labi pārziemojuši, pārbaudi rožu segumu, jo pavasarī tās nevis mēdz izsalt, bet gan izsust.
-
Pasargā ar niedru, salmu, siena, zaru slotiņu apklājumu jaunos skuju kociņus, mūžzaļos augus, kā rododendrus vai bukšus, jo tie pavasara saulītē un temperatūras maiņas dēļ var apdegt.
-
Kamēr vēl zālāju klāj sniegs, izkaisi pelnus vai kālija sāli, lai regulētu skābumu augsnē. Kad augsne būs sausa, to visu vajadzēs sagrābt. Izsutušos pleķus pārsēsi, apliesi, izravēsi, regulāri pļausi, atstājot nopļāvumu kā dabisko mēslojumu.
-
Puķu stādījumi jāatdzirdina, jānovāc visi vecie laksti un lapas, jāuzber kūdra.
Telpaugu īpašniekiem:
-
Pavasaris (marts – maijs) ir vislabākais laiks, lai sadalītu un pārstādītu telpaugus.
-
Ja vēlies telpaugus pārvietot ārā, tie vispirms ir pakāpeniski jāpieradina pie klimata maiņas. Tos vispirms noliek tuvāk pie loga, uz balkona, vēsākā telpā, tās bieži vēdinot. Jūnija sākums ir tas brīdis, kad augus var nest laukā pavisam, ēnainā vietā, kur nav vēja. Ārā var „izlikt” gandrīz visus augus, tikai esot saskaņā ar auga prasībām pēc saulesgaismas.
Kopšana un sargāšana
Mēslojums ir nepieciešams bez ierunām. Bet tikai mūsu izvēle noteiks, kāds tas būs, cik ķīmisks vai dabisks. Par to jau esam rakstījuši nedaudz smalkāk te.
Mēslojums:
-
Ja augi nīkuļo, tad ir jāpievērš uzmanība tam, vai tie nav „pārlieti” un augsne saskābusi. Tad talkā nāks 65 grādu pēc Celsija silts ūdens, kas jālej, kamēr skābums pazūd (notekošais ūdens kļūst dzidrāks).
-
Mēslošanai der: zivju milti, pelni, tējas vai kafijas biezumi, piena sūkalas, ūdens, kurā mazgātas zivis vai gaļa, asins milti, raudzēti vistu vai baložu mēsli: mēsli un ūdens: 1 pret 10, raudzē 10 dienas.
Pret kaitēkļiem (arī jau esam rakstījuši)
-
Pret tārpiem puķu podos līdzēs novārījums: 10 saberzti kastaņi uz 1 litru ūdens, maisījumu atdzesē tad aplej puķes. Der veids, kas līdzīgs kā cīnās vasarā pret lapsenēm. Proti, blakus puķei noliek sapuvušu ābolu, apkuru puķu poda nevēlamie iedzīvotāji arī savāksies.
-
Pret kaitēkļiem un slimībām: tabakas ekstrakts (var apvienot ar vārāmo sāli), sīpolu, ķiploku un alkšņu mizu uzlējumi, svaigi dzēsts kaļķu uzlējums un smalks sāls, kas sajaukts ar pelniem un superfosfātu – pret gliemežiem (kaisa vakaros maisījumu), tomātu lapu novilkums, ķiploku novilkums, struteņu novilkums, zirgskābeņu novilkums, vērmeļu novārījums, sinepju novilkums, kliņģerīšu un tabakas novilkums.
-
Arī augi var palīdzēt: dilles (zem augļu kokiem), koriandrs (īpaši to necieš peles un žurkas) – var stādīt blakus sīpoliem, pētersīļi (pret skudrām, izkaisa sasmalcinātu skudru vietās), samtenes (pret nematodēm, stāda atsevišķi, nedrīkst kopā, piemēram, ar ķiplokiem), kliņģerītes (pret sēnītēm), ķiploki (pret daudziem kaitēkļiem, iestādīti starp zemenēm – mazina pelēko puvi).
Uzmanību: pirms tu ķeries klāt darbiem!
Lai gan šajā nelielajā informatīvajā rakstā ir pieminētas tikai dabiskas metodes, ir jāievēro daži noteikumi:
-
Gandrīz visi novilkumi ir ārstnieciski, dabiski un koncentrētā veidā, kas nozīmē: vairāk vai mazāk indīgi. Tāpēc ir jāievēro darba drošības pasākumi: nedrīkst ar rokām aizskart seju, acis, muti darba laikā, pēcāk rūpīgi ir jānomazgā rokas, sargājiet bērnus: gan darba laikā, gan uzlējumus uzglabājot. Kad tiek vākti augi un apstrādāti uzlējumiem un izvilkumiem, jāpārliecinās, ka pret kādu no tiem nav alerģija. Strādājot ar šiem dabiskajiem kaitēkļu apkarošanas līdzekļiem, nedrīkst ēst un smēķēt. Ja kas paliek pāri no līdzekļa, to ir jāaprok zemē, tālu no ūdenskrātuvēm.
-
Sagatavojot dārzu, daudzi grāb un dedzina pērnā gada lapas. Tomēr tas iznīcina ne tikai kaitēkļus, bet arī visus derīgos kukaiņus. Trūdošās lapas ir lielisks komposts un barošanās, attīstīšanās vieta tiem kukaiņiem, kuri dārzā palīdz cīnīties pret kaitēkļiem. Tāpēc vislabākais, ko var darīt, ir agrā pavasarī izveidot kompostu, slāņojot ar augsni, kūdru, organisko mēslojumu.
-
Atcerēsimies, ka dārzā mīt arī „palīgi” – derīgie kukaiņi (ziedu mušas, pangodiņi, bites, spāres, mārītes, laputu lapsenes, zeltactiņas), dzīvnieki (krupji, eži, vardes, sikspārņi) un putni (ir aptuveni 50 derīgas putnu sugas, piemēram, zīlītes, žubītes, dzilnīši, mušķērāji, dzeņi, pūces, cielavas).
Tuvāk pavasarim noteikti atgriezīsimies pie šī temata, tikai jau konkrētāk un sīkāk par sava dārza kopšanas metodēm.
autors Cielaviņa , February 19, 2010
Sīkāk var iepazīties šeit. http://www.mans-darzs.ru.gg/Au...ā.htm