Ievārījuma gardais vilinājums
Lai gan kādam var likties – nedaudz nokavēts šis temats, bet – tomēr! Ir sākušies tumšie vakari, kad daudzi savā galdā ceļ smaržīgus ievārījuma cepumus, pankokus un kūkas. Lai siltinātu dvēseli un punci, tā teikt... Tiesa – ievārījumu var nopirkt veikalā, bet tas ne tuvu nav tik smaržīgs un interesants process, kā gatavot pašam: māja smaržo, burciņas lepni krājas uz virtuves galda, vēlāk – pieliekamajā jeb aukstuma skapī, ledusskapī vai pagrabā. Un gatavot pašam ir ne tikai skaisti, jestri ķēpīgi, bet arī – veselīgāk un ekonomiskāk.
Kas burciņai vēderā?
Viens no argumentiem, kāpēc gardo virumu gatavot savā virtuvē, ir paša gaume: cilvēks vislabāk pārzinās savas un savu mīļo cilvēku
garšas nianses un spēs tās radīt. Otrs – vārot pašam, tiek kontrolētas pārtikas krāsvielu, piedevu un koservantu klātbūtne. Veikalu tirgotajā precē šo vielu ir pārpārēm. Arī saldinātāji ir daudz par daudz pievienoti, kā arī galvenās izejvielas – augļi un ogas – var būt apšaubāmas izcelsmes un kvalitātes.
Pie pārtikas piedevām tiek pieskaitītas gan mākslīgas, gan dabiskas izcelsmes vielas. Tās nepieciešamas, lai produkts nezaudētu savu sulīgo un košo krāsu, izturību pret mikrobiem un pelējuma sēnītēm. Arī Latvijas tirgū esošie ievārījumi un konservi satur stabilizētājus, konservantus, dažāda veida saldinātājus, emulgatorus, kā arī vielas, kas pievienotas ražošanas un iepakošanas laikā. Var izdarīt secinājumus...
Minēsim trīs pacietīgas reizes – kurai cilvēku kategorijai ievārījums garšo visvairāk? Karlsonam noteikti, bet es domāju šoreiz bērnus. Un viņu organisms ir visjutīgākais, alerģiskākais. Visbiežāk reakciju izraisa krāsvielas. Tas pats koši sarkanais ķiršu ievārījums, piemēram, kas tik glīši stāv sarindots skaisti noformētās burciņās lielveikalu plauktos.
Zināšanai:
- pārtikas piedevas neskaitās garšvielas, dabiskas izcelsmes krāsvielas (karijs, kaltēta un smalcināta paprika utt.).
- Zem E nosaukumiem slēpjas arī dabiskas piedevas.
- Ražojot masveida produkciju, ražotāji mēdz izmantot dažādas ķīmiskas vielas, lai tā būtu pievilcīga un ilgāk uzgalbātos.
- Mūsdienās uz merķējuma ir jānorāda pārtikas produkta saturs, tomēr, ja nav norādīts neviens E nosaukums, tas nenozīmē, ka produkts ir dabisks un nesatur kaitīgas, ķīmiskas vielas.
- Tā kā bērni ir īpaši jutīgi, tad līdz trīs gadu vecumam vecākiem vajadzētu īpaši uzmanīt, kas mazajam tiek likts uz šķīvja: no krāsvielām un E piedevām būtu jāizvairās.
- Dabiska saldinātājviela (palīdz veidot želejvielu) augļos un ogās ir pektīns. Tā kā atsevišķos augļos un ogās tas ir maz, tas tiek izveidots mākslīgi.
- Askorbīnskābe, citronskābe, etiķskābe ievārījumiem tiek pievienota garšai un tādēļ, lai tās kavētu bojāšanās procesu.
Ierosmei!
Viena pašu gatavota zemeņu ievārījuma burciņa satur gan vitamīnus, gan baudāmu garšu. Laba daudz nevajag! Interesanti ir tas, ka mazliet sarūgušus ievārījumus var izmantot... dažādām marinādēm. Piemēram, gaļas.
Uzmundrinājumam:
Kanēļa virpulis:
2 – 3 kg svaigi, saldi āboli
paciņa kanēļa
2 ēdamkarotes cukura
puse paciņas vaniļas cukura
Ābolus sagriež gabaliņos, nemizotus. Ieber palielā katlā, uzlej divas trīs glāzes ūdens un vāra, līdz smarža pludo pāri virtuves robežām. Ik pa brīdim apmaisa ar koka karoti. Kad āboli katlā jau brūngani, mazliet saplakuši apjomā, pieber cukuru, pusi paciņas kanēļa. Vāra, līdz āboli pārvērtušies viendabīgā masā. Tad uzber atlikušo kanēli un vaniļas cukuru, sapilda ar sodas ūdeni izplaucētās burciņās. Šādu smaržīgu un gardu ievārījumu var gatavot bez cukura, ja vāra vismaz 40 – 45 minūtes.
Ievārījumam var likt klāt arī aličas (mazās, dzeltenās plūmītes), banānus, bumbierus un lielisku garastāvokli.
Smaržīgu un labu apetīti!
