Līdzīgi kā saule, arī vējš ir pieskaitāms pie atjaunojamiem un ekoloģiskajiem enerģijas resursiem, kura efektīvai izmantošanai pēdējos gados pieliktas ne mazums pūļu. Daudzviet pasaulē tās vainagojušās panākumiem. Latvijā, jūras piekrastes zonā kopš 2005. gada darbojas vairāki tā dēvētie vēja parki, tomēr eksperti atzīst, ka, lai gan Latvijas teritorija būtu piemērota daudz plašākai šī zaļās enerģijas izmantošanai, kārtīgam atspērienam pagaidām pietrūkst valsts atbalsta.

Neviens neapšauba to, ka ūdens ir visas dzīvās radības pamats. Un likumsakarīgs šķiet no tā izrietošais apgalvojums, ka, jo tīrāks ir pieejamais ūdens, jo kvalitatīvāka un veselīgāka ir dzīvās radības eksistence. Diemžēl modernā zinātne ir spējusi radīt ķimikālijas, ar kurām „uzlabot” sadzīves tīrīšanas līdzekļus u.c. ūdens piesārņotājus, bet zināšanu par to, kā no tām atbrīvoties, ir pietrūcis.

Pēdējos gados, kad zaļo dzīvesveidu par savējo atzīst arvien vairāk pasaules un arī Latvijas iedzīvotāju un fosilais kurināmais kļūst ar katru sezonu dārgāks, siltumsūkņi stabili nostājušies blakus tradicionālajiem apkures veidiem. Un kā gan savādāk, ja to darbības pamatprincips ir izmantot apkārtējā vidē esošu siltuma avotu enerģiju, kas ir par baltu velti.

Saules enerģijas izmantošanas evolūcija:

• Eiropā saules enerģiju pirmie jau 4. gs. p.m.ē. apzināti sāka izmantot senie grieķi.

• Zināšanas par saules enerģijas izmantošanu no grieķiem pārņēma romieši. Viņi arī bija pirmie, kas izgudroja siltumnīcas un saules siltumu izmantoja ūdens uzsildīšanai.