Ekociematu kustība pasaulē un Latvijā. 1. daļa
Straujā ekonomiskā attīstība, kas radījusi augstu dzīves līmeni dažos pasaules reģionos, kā arī pamatīgas problēmas it visur, devusi iemeslu rasties ekociematu kustībai jeb ekociematu veidošanās procesam. Aizsākusies pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Rietumeiropā, tā spērusi lielu soli uz priekšu apmēram 30 gadus vēlāk Krievijā. Tā rezultātā šodien sastopamas gan rietumnieciskas, gan no Krievijas nākušās kustības izpausmes, gan arī abu virzienu apvienojums vairākos ekociematu projektos arī tepat, Latvijā.
Ekociemati - ilgtspējīgas kopienas
Saskaņā ar definīciju, ko 1991. gadā radījis Roberts Gilmans, ekociemati ir cilvēka mēroga, daudzveidīgu iespēju dzīvesvietas, kurās cilvēku aktivitātes ir saudzīgi integrētas dabiskajā vidē, nodrošinot cilvēku veselīgu attīstību, kas var turpināties neierobežoti ilgi.
Ekociemati ir nelielas sabiedrības jeb kopienas [1], kas apzināti tiecās radīt harmonisku dzīves vidi - tas ir, dzīvot saskaņā ar sevi un apkārtējo pasauli. Līdz ar to ekociematu iedzīvotāji apņemas veidot savu dzīvi ekoloģiski, ekonomiski, kulturāli un garīgi saprātīgā veidā un tiekties uz ilgtspējīgu cilvēces un planētas nākotni. Ekociematu filozofijas pamatā ir izpratne, ka visas lietas un radības ir savstarpēji saistītas, un ka mūsu domas un darbi ietekmē apkārtējo vidi.
Konkrētu ekociematu veidošanas motivācijas mēdz būt ļoti dažādas. Daudzus ekociematus Rietumeiropā un ASV veido, lai novērstu sociālo struktūru izjukšanu, kultūras dzīves panīkumu, apkārtējās vides degradāciju utt. Daži ekociemati ir radīti, lai veicinātu iedzīvotāju garīgo dzīvi. Savukārt spēcīgu dabas katastrofu reģionos ekociematus veido, lai ātri novērstu badu, nabadzību, noziedzību un citas sekas. Ekociematus parasti rada, lai sniegtu visaptverošus risinājumus attiecīgo cilvēku un viņu dzīves vietas problēmām. Tā kā ekociematu koncepcijas pamatā ir vēlme uzņemties atbildību pašiem par savām dzīvēm, ciematus vienmēr rada viens vai vairāki entuziasti, kas pirmie ir apzinājuši problēmas un iespējamos risinājumus. Līdz ar to katrs ekociemats ir pilnīgi atšķirīgs, jo atšķiras gan tā attīstības līmenis dotajā brīdī, gan pamatnostādnes, kas aptver visas tā iedzīvotāju sadzīves sfēras.
Ekociematu trīs dimensijas
Ekociematus veido, kombinējot ekoloģijas, sociālos / kopienas un garīguma / kultūras aspektus jeb dimensijas dažādās proporcijās. Atsevišķi mēdz izdalīt ekonomisko dzīvi, kas ir pakārtota visām trīs dimensijām. Sociālo / kopienas dimensiju raksturo apkārtējo cilvēku atbalsts, kā arī atbildība pret citiem iedzīvotājiem. Ekociemats dod iespēju katram iedzīvotājam just piederību sabiedrībai un justies drošam, tiesiskam, pamanītam un uzklausītam. Tādējādi cilvēkiem tiek dota iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā, kas ietekmē gan viņa, gan visa ekociemata dzīvi. Ekoloģisko dimensiju raksturo iespēja katram iedzīvotājam apzināt savu saikni ar dzīvo zemi. Ekociematu iedzīvotāji var izjust mijiedarbību ar zemi, ūdeni, vēju, augiem un dzīvniekiem ik dienu. Respektējot dabiskos procesus, šeit tiek nodrošinātas cilvēku ikdienišķās vajadzības: ēdiens, apģērbs un pajumte. Kultūras / garīguma dimensija parasti ekociematos nav prioritāra, taču katrs ciemats savā veidā respektē un veicina cilvēces mākslas un kultūras bagātību, mākslas un kultūras izteiksmes veidus, kā arī garīgo dažādību.
Jebkura veiksmīga ekociemata pamatā ir smalki izstrādāta noteikumu pakete - biedru uzņemšanas, iekšējās kārtības, finansējuma, lēmumpieņemšanas, konfliktu risināšanas noteikumi un shēmas. Šos pamatprincipus, saskaņā ar kuriem jādzīvo, jādarbojas un jārisina radušās problēmas, sākotnēji rada ciemata idejas autori, bet, tā kā ekociemats ir pastāvīgā attīstībā esoša sistēma, arī principi mainās atbilstoši laikam un iedzīvotāju apziņas līmenim. Ilgstoši nemainīga saglabājas ekociemata ieceres pamatdoma: vīzija, misija un mērķi. Tie ir galvenie kritēriji, pēc kuriem cilvēki izlemj, cik ļoti ekociemata iecere saskan ar viņu uzskatiem. Vīzija ir ciemata nākotnes redzējums, bet misija raksturo ciemata darbības jēgu un devumu pasaulei. Ekociematu veidotāju mērķis visbiežāk ir radīt labu sociālo un kultūras vidi apvienojumā ar ekonomiski izdevīgu, ilgtspējīgu dzīvesveidu. Ekociemata pamatdomu un darbības principus parasti apkopo statūtos vai citos publiski pieejamos dokumentos. Savukārt konkrētus attīstības atskaites punktus definē kā uzdevumus. Tie, protams, laika gaitā mainās.
No lauku ciematiem līdz pilsētas dzīvokļiem
Tā kā ekociematu galvenā atšķirība slēpjas iekšējā struktūrā, ārēji tie īpaši neatšķiras no citām apdzīvotām vietām un iekļaujas apkārtējā ainavā. Piemēram, iespaidīgās vēja elektrostacijas un saules paneļi uz jumtiem ir vienlīdz izplatīti gan Rietumeiropas lauku ainavā, gan ekociematos (varbūt nedaudz koncentrētāk). Savukārt Latvijas ekociemati tādas tehnoloģijas pagaidām nevar atļauties, tāpat kā sabiedrība un valsts kopumā. Arī ciemata plānojuma un apbūves ziņā inovācijas būtu grūti manāmas, jo, piemēram, tikai vietējie zinās, ka plānojums ir funkcionāls un ar dziļu pamatdomu, bet uzbūvētās mājas ir ekoloģiskas... Ārēji pamanāmāks varētu būt ciemata sabiedriskais centrs, estrāde un citi objekti, kas nereti piedāvā plašas atpūtas un izziņas iespējas apmeklētājiem.
Ekociematos apzināti tiek samazināts ekoloģiskās pēdas nospiedums [2], kas uzskatāmi ietekmē būvniecību, lauksaimniecību, ražošanu un cita veida saimniekošanu - tiek pielietotas visdažādākās metodes ekobūvniecības, bioloģiskās lauksaimniecības, alternatīvo energoresursu un daudzās citās jomās. Bieži vien izmanto arī netradicionālus, eksperimentālus un inovatīvus risinājumus. Tā kā ārēji lielu uzsvaru liek uz dažādu eko-tehnoloģiju un saimniekošanas metožu izmantošanu, šiem ilgtspējīgas attīstības [3] ciematiem ir radies priedēklis "eko".
Pie ekociematiem nereti pieskaita arī Rietumeiropā izplatītos mājokļu kooperatīvus (cohousing) [4], jo tādi elementi kā iekšējā pārvalde, tiekšanās uz ilgtspējību, dalīšanās ar resursiem, sociālā un ekonomiskā dzīve mēdz būt ļoti līdzīgi abu veidu kopienās. Pēdējā laikā ekociematos pat mēdz izbūvēt vienu vai vairākas daudzdzīvokļu mājas, kuru iemītnieki vienlaicīgi ir gan mājokļu kooperatīva, gan ekociemata dalībnieki. Tātad ekociematu teorētiski var radīt pat pilsētas kaimiņattiecību vidē...
Paskaidrojumi:
[1] Kopiena ir cilvēku kopums, kas dzīvo vienā teritorijā un kam ir kopējas intereses un mērķi. Kopiena ir cilvēku grupa, kura ir izvēlējusies dzīvot un strādāt kopā, lai sasniegtu kopēju mērķi un vīziju. Mūsdienās pastāv tūkstošiem dažādu kopienu - pilsētu un lauku, komunālas un individuālas, garīgas un laicīgas, lielas un mazas. Kopienas pamatidejā var tikt ietvertas dažādas tēmas, piemēram, ekonomiskā sadarbība, vienlīdzība, vides ilgtspējība, izglītība, veselība, kopīga pašpārvalde, personīgā izaugsme, sociālās aktivitātes, garīgums, brīvprātības principi utt. Pie kopienām pieder ekociemati, dzīvokļu un mājokļu kooperatīvi, komūnas, zemes tresti, studentu kooperatīvi un daudzi citi juridiski/organizatoriski veidojumi (atkarīgs arī no vietējās likumdošanas).
[2] Ekoloģiskā pēda ir ilgtspējīga dzīvesveida mērvienība: tas parāda, cik liela zemes platība ir nepieciešama, lai apmierinātu mūsu vajadzības. Tas atspoguļo cilvēkiem nepieciešamo dabas resursu (pārtika, ūdens, gaiss u.tml.) apjomu un dabas resursu apjomu, kāds nepieciešams, lai cilvēku radītais piesārņojums un atkritumi tiktu absorbēti vidē. Jo mazāks pēdas nospiedums, jo saudzīgāk tiek izmantoti dabas resursi un teritorija kļūst neatkarīgāka sociālā un ekonomiskā ziņā.
[3] Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kuras raksturīga pazīme ir noturīgums jeb nepārtrauktība ilgstošā laika periodā. Šādu attīstību nodrošina (panāk), īstenojot zinātniski pamatoti izstrādātus stratēģiskus uzdevumus. Ekoloģijā ilgtspējīga attīstība nozīmē ekoloģiska līdzsvara saglabāšanu, vides saudzēšanu, izvairoties no dabas resursu nesamērīgas iztērēšanas, izsmelšanas.
[4] Mājokļu kooperatīvos (cohousing) katrai ģimenei pieder savs mājoklis, taču dažas sadzīves sfēras ir nodotas koplietošanai. Tās var būt kopā sanākšanas telpas un pusdienošanas telpas, rotaļlaukumi un rotaļistabas, bērnu aprūpes telpas, piemājas dārzi, ofisi, darbnīcas u.c. Pasaulē eksistē arī dažādi citi kooperatīvi mājokļu un dzīvokļu apsaimniekošanas veidi, kur īpašumi var piederēt gan katrai ģimenei individuāli, gan vienai juridiskajai personai. Arī resursu un telpu koplietošanas noteikumi stipri atšķiras tāpat kā kooperatīva sociālekonomiskā un kultūras dzīve.
Sirsnīgs PALDIES! autoram Artūram Polim (ilgtspējīgas attīstības eksperts)
Raksts tapis sadarbībā ar organizāciju „Sorosa Fonds - Latvija”
