Ekoloģija – vide un cilvēks
Cilvēks var radīt un uzturēt, vai pretēji – izjaukt – ekoloģisko līdzsvaru dabā. Tomēr – skatoties no bioloģiskā aspekta, cilvēks nav tik nepieciešams dzīvības saglabāšanai, atšķirībā no augiem, augsnes baktērijām.
Ekoloģija
Tā ir mācība par dabas apritēm, kas pēta attiecības starp organismiem un to mijiedarbību starp neorganisko vidi. Ekoloģija ļauj ielūkoties cilvēka un viņa radītās vides savstarpējās attiecībās ar dabas apritēm.
Cilvēks var radīt un uzturēt, vai pretēji – izjaukt – ekoloģisko līdzsvaru dabā. Tomēr – skatoties no bioloģiskā aspekta, cilvēks nav tik nepieciešams dzīvības saglabāšanai, atšķirībā no augiem, augsnes baktērijām. Katra suga cenšas izplatīties, palielināt populāciju un izspiest pārējos. Cilvēks šajā procesā ir daudz neatkarīgāks no vides faktoriem, kā citas sugas, tāpēc cilvēka darbībai ir zibenīgas iespējas izplatīties. Bet no ekoloģijas viedokļa tas nav nekas iepriecinošs, jo cilvēka straujās un agresīvās virzības rezultātā tiek apdraudēta dabas aprites stabilitāte.
Pirmatnējās cilvēka kultūras iekļāvās dabas ekosistēmā (mednieki, dabu cienošas tautas). Sākoties zemkopības un lopkopības attīstībai, cilvēki sāka rēķināties arvien vairāk tikai ar savām vajadzībām. Šodien vairs jau netiek nodrošināts normāli ekoloģiskais līdzsvars. Patērētājsabiedrība pieaugošā veidā izmanto augsni, dabu, un dabiskās atkritumvielas netiek atgrieztas dabai apritē.
Cilvēka saimniekošana, kas nerēķinās ar sekām, ir bezgala tuvredzīga. Bet ekoloģiska saimniekošana ir ekonomiska. Mūsdienās mēs varam ne tikai graut un ņemt, bet arī dot un atjaunot.
Cilvēkam ir jāuzņemas atbildība kaut vai tādēļ, ka mēs esam daļa no dabas un tās procesiem. Tas ir nežēlīgi celt, lietot, izmantot un ņemt, nedomājot par to, kas būs pēc mūsu tuvākajām 3 paaudzēm. „Es jau to neredzēšu”... Emocionāli bezatbildīga attieksme.
Agrāk būvniecība bija atkarīga no apkārtējās vides un dabas apstākļiem noteiktajos reģionos. Tagad ir otrādāk – mūsu apkārtējā vide ir atkarīga no mūsu darbības.
Lai gan esam savā attīstībā pārliecinoši progresējuši, tomēr esam attālinājušies no tā, kas lika mūsu progresam pamatus – dabas. Mēs būvējam, ikdienu padarot sev ērtu. Mēs izmantojam milzīgu daudzumu enerģijas un resursus. Tomēr ir daudz neapgūtu un joprojām nepopulāru resursu, kas ir alternatīvi un būtu labs pagrieziena punkts mūsu domāšanā ekoloģiski – ekonomiski.
Kāpēc par to domāt?
Mēs ikdienā sevi nodrošinām ar:
- Pārtiku
- Siltumu
- Elektrību
- Ūdeni
- Transportu
- Ērtu dzīvesvietu
Galvenais nosacījums: mēs nedrīkstam patērēt vairāk enerģijas, nekā to spēj sniegt vietējās dabas sistēmas. Ir taču iespējams izmantot gan saules, gan vēja, gan paisuma un viļņu enerģiju.
Ir daudz un dažādi reģenerējami enerģijas nesēji. Tas gan nozīmē, ka vispirms ir jāsamazina jau esošo resursu lieks patēriņš (enerģijas zudumi): siltināšana, mājas klimata uzlabošana, ar laiku izveidojot enerģijas atgūšanas sistēmas.
Enerģiju var iegūt ar saules kolektoriem, vēja konverteriem, ūdens spēkstacijām, biogāzes un spirta ieguves iekārtām no biomasas. Ir iespējas uzkrāt lieko enerģiju, lai to izmantotu tad, kad tā ir nepieciešama.
Ja saimniecība tiek nodrošināta ar nepieciešamajiem enerģijas atjaunošanas, uzglabāšanas un taupīšanas viediem, izmantots vietējās biomasas potenciāls, ir lielas iespējas izveidot labvēlīgu vidi, neizmantojot satiksmes un apgādes tīklu, kas mēdz radīt materiālos zaudējumus (dabai un sabiedrībai), kaitē apkārtējai videi.
Daba ir gudra: tajā nekas nav lieks. Vismaz ne tas, ko pati radījusi. Tas viss tiek ielikts lieliskā un efektīvā apritē.
Vidējā, standarta dzīvojamā māja dabas resursus tikai patērē, nevis izmanto, rada atkritumus. Nedrīkst piemirst, ka šādas saimniecības prasa liekus tēriņus un enerģijas patēriņu (kanalizācija, atkritumu izvešana un uzkrāšana).
Ekoloģiski būvēta māja iesaistās dabas apritēs, izmanto pilnībā tās sniegtos resursus, neradot liekus atkritumus un kaitējumu. Gluži kā Austrumu mācībā par Fen Shui – tiek izmantoti šādi resursi: uguns, ūdens, zeme un gaiss.
Pilsētas klimats:
Tā ir klimatiska vienība nu jau pati par sevi. Kaut gan liekas: negatīvie aspekti ir tikai pilsētās, arī nelielajos apdzīvotajos ciematos un rajonos ir līdzīgas problēmas – pilsētas klimata aspekti.
Pilsētās gadā vidējā temperatūra ir vismaz par grādu diviem augstāka nekā lauku apvidū. Saulainā laikā starpība var sasniegt no 6 -12 grādi C. Bezvēja laikā šis karstums rada kopā ar putekļiem un mitrumu netīkamu tveici.
Kāpēc ir t atšķirības?
- Siltuma akumulēšanās ēkās un ielās, kas naktī (līdzīgi maizes krāsnij) siltumu atkal atdod apkārtnei.
- Daudzkārtējas atstarpošanās un absorbcijas rezultātā palielinās saņemtā saules starojuma daudzums, kurš netiek lietderīgi izmantots.
- Samazinātā siltuma izstarošana naktī, ko kavē ēku savstarpēji tuvais izvietojums un atstarošanās gan no mājām, gan no piesārņotā gaisa.
- Minimālā vai pat neesošā veģetācija spēj saņemt gaisam tikai niecīgu siltuma daudzumu.
- Ātra lietus aizplūšana kanalizācijā un ūdenstilpņu trūkums.
- Virs pilsētas esošs nekustīgs gaisa spilvens, kas kavē vēja piekļūšanu.
- Lielais pilsētas saražotais siltuma daudzums, ko rada rūpniecība, satiksme, apkure, utt. (automašīnu plūsmā temperatūra ir par 2 grādiem augstāka), kas ziemas mēnešos ir tikpat liels kā saņemtais dabiskā starojuma enerģijas daudzums.
Pilsētas klimata sekas ir smogs un migla, kas rodas pārkaršanas rezultātā. Pārkaršana rada termiskas gaisa cirkulācijas (augšupejošus vējus), kas dienas laikā kopā ar gaisa piesārņojumu rada smoga „kupolu”. Naktīs vai inversijas laikapstākļos (kad augšupējā gaisa kustība nenotiek), tas nolaižas pār pilsētu kā sega.
Sekas:
- Samazinās tiešā saules starojuma daudzums.
- Siltuma izstarošana naktīs.
- Gaisa apmaiņa ar apkārtni.
- Veicina miglas, smalka lietus, negaisu veidošanos.
- Smogs ir bīstams veselībai.
Pilsētas klimatam ir raksturīgs:
- samazināts saules starojums (UV īpaši).
- Atgāzes – oglekļa oksīds un dioksīds
- Sēra gāze, fosforūdeņraži.
- Putekļi un smagie metāli.
- Stresa faktori – troksnis.
- Jona līdzsvara traucējumi.
- Var radīt saslimšanas: kaulu nobriešanas aizkavēšanos skolas vecuma bērniem, zemu hemoglobīna (dzelzs) līmeni asinīs, rahītu un bronhīta simptomus, acu un elpošanas ceļu kairinājumu sēra dioksīda un slāpekļa dioksīda iedarbības rezultātā, plaušu iekaisumu sēra oksīdu un putekļu iedarbības rezultātā, šūnu bojājumus metālu un kvēpu iedarbības rezultātā, gāzu apmaiņas traucējumus asinīs tvana gāzes iedarbības rezultātā, audzējus dažu ogļūdeņražu iedarbības rezultātā, psihosomatiskus traucējumus vispārēju darba spēju, koncentrēšanās spēju un miega pasliktināšanās formā, augu augšanas traucējumus un bojāeju gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanās, sāls kaisīšanas, karstuma rezultātā utt.
Ko darīt?
Ieklausīties savās patiesajās vajadzībās, jo:
- Mēs tērējam par daudz: ūdeni, elektrību, enerģiju, pērkam nelietderīgi dažādas preces. Ir jāatceras, ka pērkot preci, mēs atstājam ietekmi uz vidi. Preces ražošana, lietošana, pārstrāde, izmešana atkritumu izgāztuvē – tas nepaliek bez sekām. Arī iepakojums. Jau minējam no zalaispunkts.lv faktu, cik lielu daudzumu no visa atkritumu apjoma gadā, sastāda tikai preču iepakojums vien.
- Mēs varam būvēt un remontēt gana droši sev un videi. Arī nojaukt un rekonstruēt varam zaļi. Šodien materiālu klāsts ir gana liels, tomēr to vidū var atrast ekoloģiskus un videi draudzīgus.
- Varam un vajag nepirkt vairāk, kā spējam patērēt. Pirms pērkam preci, kad tā pamanīta TV ekrānos vai kur citur reklāmas veidā, vajadzētu noskaidrot savas patiesās vajadzības un preces iespējamo reālo labumu.
- Mēs varam pievērst uzmanību preces marķējumam. Viens no eko marķējumiem ir Ekopuķīte. Par Eiropas eko marķējumiem un precēm var uzzināt noteiktās interneta vietnēs. Piemēram, http://www.eco-label.com/latvian/
Kā arī vēl daudz ko citu:
- Kas ir atjaunojamie energoresursi, lai spētu izdarīt izvēli par labu videi un sev
- Gaisa un augsnes piesārņojums – pareizi izvēlēties auto, tehniku, dārzkopības paņēmienus, kas neradītu apkārtējai videi kaitējumu. Līdz ar to – arī sev.
- Preču iepakojums – lai zinātu, kādēļ jāizvēlas dabai draudzīgāks un otrreizēji pārstrādājams iepakojums. Kādu kaitējumu nodara plastmasas maisiņi (naftas produkti) PET pudeles utt.
- Ģenētiski modificēti kultūraugi – vai tas ir nepieciešams un mūsu bērnu, mazbērnu veselības vērts?
- Ķīmiskās vielas – ikdienā tā atrodama jebkur – kosmētika, higiēnas precēs, pārtikā, sadzīves tīrīšanas u.c. līdzekļos, medikamentos, bērnu rotaļlietās, apģērbā, mēbelēs, remontmateriālos un būvmateriālos, automašīnās utt.
Arī turpmāk pievērsīsimies šiem jautājumiem...
