Uzmeistaro pats savu krāsu
Senos laikos nebija tādas ķīmiskās krāsas. Un darbi: sienu glezniecība, mēbeļu apgleznošana utt. – bija fantastiski! Tīri interesei un jūsu priekam - par eko krāsām, kuras var uzmeistarot pats.
Kas ir pamatā krāsu pagatavošanai?
Pigmenti. Dabiskas krāsas satur dabas pigmentus, kas iegūti no augiem, kukaiņiem, dzelzs oksīdu un minerālvielas. Šo parasti var pulvera veidā iegādāties māksliniekiem domātajos veikalos.
Saistvielas. Saistvielas ļauj krāsai turēties pie virsmas. Akrila un vinila saistvielas komerciālajās krāsās ir iegūtas no rafinētiem jēlnaftas blakusproduktiem. Dabisko krāsu saistvielas ir no cietes (no miltiem), kazeīna (piena proteīns) un linsēklu eļļas (no presētām linu sēklām).
Pildvielas. Ar špakteli veido tekstūru. Špakteles ietver putasu (pulverveida krīts), talku, kaļķakmeni, kvarcu un marmoru. Māls ir populāra pildviela, arī kopā ar miltiem, iespējams, bezmaksas, ja jums ir māla augsne.
Šķīdinātāji. Tirdzniecībā krāsas šķīdinātāji parasti tiek izgatavoti no organiskiem materiāliem, taču iztvaiko vai izgaist, radot šīs jaunās krāsas smaržu. Šo gaistošo organisko savienojumu (GOS) izgaišana var izraisīt galvassāpes, sliktu dūšu, reiboni, neskaidru redzi un nogurumu, jo īpaši vietās, kuras nav labi ventilētas. Apdraudējumi ir ievērojami lielāki cilvēkiem, kuri regulāri nodarbojas ar krāsošanas darbiem. Dabas šķīdinātāji, piemēram, citrusaugu atšķaidītāji un dabas terpentīns ir labāki, bet viņi joprojām var emitēt zemu GOS (Gaistoši organiski savienojumi).
Piedevas. Komerciālo krāsu ražotāji bieži pievieno vairākas piedevas savos produktos, bet tās nav iespējams uzskaitīt. Piedevas var būt arī biocīdi, kas kavē pelējuma veidošanos.
Ar ko sākt, kas vieglāk?
Vispirms ir jāsāk ar savu vēlmju un fantāziju izlikšanu uz papīra. Vismaz aptuveni. Visvienkāršāk ir sākt ar biezpiena krāsas pagatavošanu (recepte apskatāma zemāk), jo sastāvdaļas ir viegli iegādājamas un krāsa – pagatavojama bez īpašiem sarežģījumiem. Pirms tam būtu jāiepazīstas ar piena recepti (skatīt zemāk).
Zināšanai, pirms sākt:
- Kad vēlmes un idejas ir apzinātas, nepieciešams iegādāties ne tikai nepieciešamos palīglīdzekļus (otas, sukas, izejvielas), bet arī sagatavot nelielu paraugu, kad viss krāsošanai ir sagatavots.
- Paraugs var būt uz ģipša bāzes, koka mēbeles paraudziņš. Ļaujiet krāsai nožūt sausai, pārliecinieties, ka ir vēlamais rezultāts.
- Dariet visu, kā receptēs teikts, tomēr neiespringstot, jo jāzina, ka sastāvdaļas (māli, eļļas, krīta pulveris, pigmenti), kas nākušas no dažādiem reģioniem, var dot atšķirīgus rezultātus.
- Krāsai jābūt krēmveidīgai. Ne pārlieku biezai, ne pārāk šķidrai.
- Vislabākais ir trīs krāsu klājumi. Katram klajumam jāļauj pilnībā nožūt (vismaz 12 stundas).
- Atcerieties, ka dabiskās, pašu gatavotās krāsas sniedz lielisku dekoratīvu efektu. Tās nav īsti piemērotas gludas un taisnas krāsu virsmas iegūšanai, smalkām otām un rullīšiem.
- Izmantojiet labas kvalitātes dabiskos pigmentus. Tie sniegs smalku, ilgnoturīgu toni, palīdzēs noklāt lielāku virsmas laukumu.
- Lai krāsu padarītu gaišāku vai baltu, receptei jāpievieno titāna vai titāna dioksīds. Titāna baltais pigments ir netoksisks, atšķirībā no svina baltā, ko izmantoja mākslinieki līdz 19. gadsimtam, un tas būs mazāk dzeltens nekā cinka baltais pigments. Titāna balto pigmentu samaisot ar augstas kvalitātes linsēklu eļļu, tiks novērsts krāsas dzeltenīgums.
- Ir dažas krāsas, kuras var nebūt ožai tīkamas, piemēram, kartupeļu krāsa var radīt ne pārāk patīkamu smaržu. Piena krāsas izdala
saskābuša piena smaržu, bet tā izzūd, tiklīdz krāsa nožūst. - Lai krāsas būtu patīkamākas ožai, tām var pievienot dažus pilienus tējas koka, citrona, lavandas vai saldo apelsīnu ēteriskās eļļas. Tas padarīs krāsošanas procedūru jaukāku.
- Jāatceras, ka, krāsai žūstot, var rasties mānīgs priekšstats, ka krāsas klājums ir slikts. Tomēr īstais tonis parādās tikai pēc pilnīgas krāsas kārtas nožūšanas.
- Jāzina, ka ota atstāj pēdas, tomēr to jāuztver kā unikālu efektu, nevis defektu.
- Nav jāsatraucas, ka krāsas klājums varētu sākt pelēt, ja telpas tiek labi vēdinātas. Tieši otrādi – dabiskās sastāvdaļas veicina veselīgu vidi, piemēram, kaļķis, māls.
- Krāsām nav jāpievieno speciāli konservanti. Receptei var pievienot ¼ tases citrona sulas, etiķi, vai dažus pilienus ēteriskās greipfrūtu eļļas. Var pievienot šķipsniņu boraka uz litru krāsas.
- Svaigu krāsu drīkst uzglabāt tumšā, vēsā vietā. Krāsas spaini jānoklāj ar mitru lupatu, un jāsamaisa pirms lietošanas.
- Neatkarīgi no krāsas, virsmām jābūt tīrām un sausām.
- Dabisko krāsu noturība un aizsardzība pret apkārtējās vides ietekmi ir samēra augsta, tomēr to var aizsargāt papildus ar šķidro vasku: viena vai divas kārtas.
Kādas krāsas kam izvēlēties?
- Balsināšanas krāsa (kaļķa krāsa) – ideāla sienām, pāri vecajām krāsām vai kā jaunas apdares apmetums.
- Māla krāsa – lieliska sienām, liekama pāri vecajai krāsai vai jaunai apdarei un grīdas apmetumam.
- Kartupeļu krāsa – sienām un neapstrādātām koka mēbelēm.
- Biezpiena krāsa – laba vecām un atjaunojamām mēbelēm, labi slīpētām un jaunām – neapstrādātām mēbelēm.
- Piena krāsa - – laba vecām un atjaunojamām mēbelēm, labi slīpētām un jaunām – neapstrādātām mēbelēm.
- Ģipsis – tradicionāls pārklājums mēbelēm, izmanto zem krāsojuma vai uz pašas mēbeles kopā ar vaska pārklājumu.
- Olu tempera – ideāla mēbeļu dekorēšanai vai krāsotam kokam.
- Alus koksnes krāsviela – lieliska neapstrādātām koka plāksnēm, koka grīdas apdarei, neapstrādātām koka mēbelēm.
Receptes pašu darinātām krāsām
Olīveļļas apmetuma apdare
Sajauc pusi citrona sulas ar vienu litru olīveļļas.
Samaļ apmēram 50 g pigmenta, izmantojot gleznotāja nazi un keramikas flīzes (vai pat labāk, marmoru). Izveido "kalnu" ar pigmentu un uztaisa caurumu vidū (kā mīklu makaroniem gatavojot), uzmanīgi ielej nedaudz olīveļļas. Samaisa un sasmalcina, izmantojot nazi. Maisījumam jābūt gludam un samtainam. Kad pigments ir sasmalcināts un sajaukts, tam jāpievieno olīveļļu un citrona sulu. Kārtīgi jāsamaisa.
Uzklājiet krāsu ar speciālu suku plašiem vēzieniem, izvairoties no pārklāšanās vai izšļakstīšanās. Gala apdare būs matēta un mīksta pēc taustes. Lai pastiprinātu efektu, dziļumu un tekstūru, jūs varat izmantot otru pārklājumu, bet krāsa var kļūt diezgan tumša.
Piena krāsa
Piena krāsa ir lietota jau kopš seniem laikiem. Tā ir ļoti izturīga, kad nožūst, var izturēt pamatīgu laika pārbaudi. Šo krāsu senākajos gadu simteņos vairāk izmantoja, lai apgleznotu koka mēbeles. 
Tā ir pilnīgi dabiska un ekoloģiska krāsa, kas ir piemērota jaunām vai atjaunotām koka mēbelēm.
Recepte:
Aptuveni no puslitra piena sanāk 250 ml krāsas. Tas ir pietiekami, lai nosegtu 30 kvadrātpēdas laukuma 2 – 3 kartās (nelielu mēbeles daļu).
Apmēram puslitra piena sajauc ar tējkaroti baltā etiķa, silda zema temperatūrā 5 minūtes. Nedrīkst ļaut vārīties! Piens sastings. Uzmanīgi notecina un nolej dzeltenīgās sūkalas uz kādas virsmas. Atlikušo daļu – biezpienveidīgo daļu – ieliek kādā smalkā filtrā, piemēram, kafijas. Atstāj uz dažām stundām vai pat nakti.
Pamatā sanāks aptuveni 100 g „biezpiena”. Tad jāpievieno šķipsniņu atšķaidīta boraka – nātrija borāts (ēdamkarote ūdens uz 3 g boraka) – boraku vajag obligāti. Samaisot jāsanāk krēmveidīgai, jogurtveidīgai masas konsistencei. Pēc vajadzības – pievieno ūdeni.
Atsevišķā trauka samaisa 150 g krīta pulvera ar pustasi/ tasi ūdens. Sanāks krītaina, pelēka masa. Tad uzmanīgi sablenderē/ samaisa abas masas.
Pēc tam mazāku krāsas daudzumu var iekrāsot ar guašu vai mākslinieku eļļas krāsām. Lielāku apjomu – ar dabiskajiem pigmentiem, universālajam ekoloģiskajam krāsvielām.
Kartupeļu krāsa
Šo krāsu plaši izmantoja zemnieki aptuveni 17. gadsimtā, Ziemeļeiropā. Ieteicama sienu virsmām, tieši uz ģipša vai uz gaiša akrila krāsas klājuma, kas ir smalki noslīpēta. Tā ir dabiska, lēta un ļoti izturīga krāsa, kuru var piemērot jebkurai gaumei.
Dabiskās krāsvielas, kā senna vai okers tikai pastiprinās kartupeļu krāsu. Apvienojot nedaudz ar slīpētam zelta joslām, sanāk skaists rezultāts. Piemēram, trīs klājumi ir nepieciešami, lai iegūtu vienkāršu un nedaudz teksturētas, necaurspīdīgas virsmas efektu.
Uzvāra 150 g kartupeļu, tad sastampā un iegūto biezeni samaisa ar 300 – 350 ml verdoša ūdens. Sablenderē, izberž caur smalku sietu, lai nebūtu nekādu kunkuļu un sacietējumu. Rezultātam jābūt viskozai masas struktūrai, ka biezai mērcei. Kārtīgi samaisa.
Citā trauka atšķaida 150 g krīta pulveri ar 150 ml auksta ūdens.
Vēl citā trauciņā atšķaida 50 g pigmentu ar aptuveni 40 ml ūdens. Tad samaisa atšķaidīto krīta pulveri ar atšķaidīto pigmentu. Tad pievieno kartupeļu biezeni, samaisa. Pēc izvēles var pievienot tējkaroti linsēklu eļļas.
Pirms krāsošanas, noteikti krāsu vajag izmēģināt uz kādas sagatavotās sienas daļas vai parauga. Ja krāsa tiek klāta telpās, kur var būt mazliet mitrāks (vannasistaba, virtuve), tad krāsojumu var noklāt ar videi draudzīgas lakas kārtu.
