E-pasts Drukāt PDF
Mar 17
Iesaki: 

Zini, mini par saviem atkritumiem

 

Interesanti ir uzzināt faktus un skaitļus par mūsu ikdienas pārpalikumu sekām- atkritumiem. Cik daudz mēs, latvieši, aiz sevis atstājam, nenojaušot, ka, zinoši rīkojoties, mēs varam atvieglot ij savu dzīvi, ij apkārtējās vides "elpošanu".

 

Atkritumi Latvijā

  • Viens Latvijas iedzīvotājs gada laikā rada aptuveni 377 kg atkritumu (Eurostat dati).
  • Ik gadu Latvijā no jauna uzkrājas līdz 700 000 tonnu atkritumu, no kuriem apmēram puse rodas mājsaimniecībās.
  • Apmēram 30% jeb 200 000 tonnu no kopējā sadzīves atkritumu svara veido iepakojums, ko dažbrīd nevērīgi izmetam kopējā atkritumu kaudzē, taču tas varētu tikt sašķirots un pārstrādāts atkārtoti.
  • Katru gadu Latvijā tiek ievests ap 25 000 tonnu elektropreču, 15 000 tonnu automašīnu riepu,   245 000 tonnu eļļas un to filtru, kā arī vairāki tūkstoši tonnu bateriju un akumulatoru. Arī šīs ir otrreiz pārstrādājamas preces, no kurām atgūst materiālus un gatavo jaunus produktus!


Iepakojuma pārstrāde

  • Stiklu un metālu pārkausējot var izmantot bezgalīgi.
  • Papīra šķiedras izmanto līdz pat 7 reizēm.
  • Plastmasu izmanto līdz pat 30 reizēm.


Elektropreču pārstrāde

  • Nolietoto elektropreču pārstrādes procesā vidēji tiek atgūti 83% materiālu – metāli, plastmasa, stikls.
  • Elektropreces satur dārgmetālus, kuri pārstrādes procesā tiek atdalīti un atgriezti dārgmetālu tirgū, lai pārtaptu par rotaslietām vai kļūtu par jaunu elektropreci.
  • Alumīnija ieguve no raktuvēm prasa gandrīz 20 reizes vairāk enerģijas nekā alumīnija ieguve no otrreizējās pārstrādes.


Videi kaitīgo preču pārstrāde

  • Automašīnu akumulatori ir īpaši bīstami videi, jo tie satur svinu, un skābes.
  • Latvijā nolietotās autoriepas tiek sadedzinātas cementa rūpnīcā, tādējādi veicot to pārstrādi enerģijas atguves veidā. Taču iespējami arī modernāki riepu pārstrādes veidi – piemēram, nelielos gabaliņos saplēstas riepas var izmantot kā starpslāņu segumu atkritumu poligonos. Sīkos granulveidīgos gabaliņos pārstrādāta riepu gumija izmantojama ceļu būvē un sporta vai rotaļu laukumu segumu izveidē.

 

Vai zināji vēl:

  • Ik gadu Latvijā tiek radīts apmēram 600 – 700 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu, no kuriem 70% (t.i. 420 – 490 tūkstoši tonnu) rada iedzīvotāji.

  • No visa radītā atkritumu apjoma tikai 70% tiek noglabāti izgāztuvēs un poligonos, tas nozīmē, ka 30% (t.i. 180 – 210 tūkstoši tonnu) izmesto atkritumu nonāk dabā – mežos, pļavās un citās vietās.

  • 27 PET (polietilēnteraftalāta) pudeles = 1 džemperis

  • No PET pudelēm tiek izgatavoti vairāki produkti, tostarp tekstilšķiedra, kas ļauj ražot ne tikai džemperus, T-kreklus, bet arī polsterētas segas, paklājus, u.tml.

  • Viena 0,5 litru tilpuma PET pudele sver 50 gramu. 20 000 pudeļu = 1 tonna PET.

  • 670 alumīnija bundžiņas = 1 velosipēds

  • Pārstrādāts alumīnijs tiek izmantots, lai ražotu jaunus iesaiņojuma materiālus. Taču to izmanto arī citur – celtniecībā un transporta jomā.

  • 19 000 tērauda konservu kārbas = 1 automašīna

  • Pārstrādājot tēraudu, tiek ražotas konservu kārbas, automašīnu detaļas, elektriskās mājsaimniecības ierīces.

  • 100 tonnas pārstrādāta stikla = 100 tonnas jaunu pudeļu

  • Stikla rūpniecībā no jauna tiek izgatavots stikls. Šādā veidā pārstrādāts stikls saglabā tādas pašas īpašības, kādas ir jaunam stiklam, un tādējādi pilnībā ir piemērots jaunu stikla pudeļu ražošanai. Stikls ir pārstrādājams bezgalīgi.

  • Stikls ir 100% pārkausējams materiāls un tā pārstrādei nepieciešamā enerģija ir par 32% mazāka par to, kas jāpatērē stikla ražošanai no smilts-sodas-kaļķu maisījuma. Gaisa piesārņojums, kas rodas ražojot pudeles no pārstrādāta stikla, ir par 20% mazāks, bet ūdens piesārņojumu par 50% mazāks salīdzinājumā ar pirmējā stikla ražošanā radušos piesārņojumu.

  • 2007.gadā Latvijas Zaļais punkts apsaimniekoja 162,2 tūkstošus tonnas iezlietotā iepakojuma. 50% no savāktā iepakojuma tika pārstrādāts otrreizējai izmantošanai.

 

Materiāls ņemts no mums draudzīgā "Zaļais Punkts" mājas lapas

Komentāri (0)add
Rakstīt komentāru
mazāks | lielāks

busy


Bija kārtējais rīts Zaļajā mežā: mazliet apmācies, bet ļoti silts. Rūķītis Eko bija devies apgaitā. Mežs bija viņa mājas, viņa zeme. Kas tas? Viņš palūkojās uz saviem zābaciņiem, zem kuriem rēgojās izgāztas sarkanas rūpnieciskās krāsas tērcīte. Un tur? Tās nebija čaukstošas lapas, bet gan tikko izgāztas plastmasas pudeles. Uz celma, kaimiņu alas lapsēns sūdzējās par netīkamām vēdersāpēm: kāds vakar uzcienājis ar burgeru, tas izskatījies tik gards. Neesot nojautis, ka cienasts itin nemaz nebūs tik labs, kā ikdienā svaigais un pierastais ēdiens.Rūķītis saskuma. Kāds bija viņa mājas piesārņojis, netieši darīja pāri pārējo meža iemītnieku veselībai. Sajūta bija slikta. Ko darīt? Mēslu izmetēji ignorēja uzrakstus: “Nemēslo! Dzīvo videi draudzīgi!”. Toties - viņš varēja aicināt savus draugus dzīvot tā, lai apkārtējā vide būtu tīra un sakopta, un paši būtu veselīgi paēduši. Viņš nolēma sākt pētīt visu, kas notiek apkārt, kā dažādas lietas ietekmē viņa mežu un veselību. Lai mudinātu draugus piedalīties, viņš piedāvāja rotaļu veidā dažādus konkursus, kā arī veica pētījumus, lai parādītu vai tiešām viss šķietami jaunais un ērtais i...

Šo lapu izveidoja  Web of Taste