Vēža barotāja - cigarete
Smēķēšana ir globāla problēma. Pēc aptuvenajiem aprēķiniem, uz pasaules uz katriem trīs cilvēkiem smēķē viens. Aptuveni 15 miljardi cilvēku uz pasaules nespēj atteikties no šī ieraduma. 105 miljardu cigarešu pasaulē pārdot katru nedēļu. Tas ir desmitiem miljonu vienā minūtē. Un dīvaini – cigaretes ir vienīgais ražojums, kas, pat rūpīgi ievērojot ražotāju norādījumus, rada saindēšanos, ir toksisks jebkurā gadījumā, noved pie hroniskām saslimšanām un pat nāves. Smēķēšana ir destruktīvs ieradums.
Agrāk smēķēšana lielākai daļai sabiedrības šķita neatņemams sabiedriskās dzīves un statusa ieradums. Tās reklamēja pat sportisti, aktieri, sabiedrībā pazīstami cilvēki. Un nenoliedzami – tas iedarbojās: smēķēt ir forši!
Vai tiešām? Šobrīd pasaules attieksme ir diametrāli pretēja – mainījusies līdz ar strauji pieaugušo saslimšanas un nāves gadījumu skaitu.
Tātad:
- Cigaretes satur arsēnu, formaldehīdu, svinu, ūdeņraža cianīdu, slāpekļa oksīdu, oglekļa monoksīdu, amonjaku un 43 zināmas kancerogēnas vielas.
- Cukura diabētiķi bieži vien nezina, ka aptuveni 20 procenti cigaretēs ir cukurs. Un neviens nezina, kāda ir sadeguša cukura iedarbība uz organismu.
- Nikotīns smadzenēs nonāk jau pēc 10 sekundēm, kad ir ievilkts dūms. Tas nonāk katrā orgānā, ka arī barojošas mātes pienā, un to saņem arī mazulis mātes miesās.
- Cigaretēs ir vairāk kā 4 700 dažādas vielas, kas degšanas rezultātā rada aptuveni 200 bīstamus ķīmiskus savienojumus. Liela daļa no šiem savienojumiem ir vainojami pie plaušu bojājumiem.
- Urīnviela, kas ir atrodama urīnā, tiek izmantota, lai pievienotu aromātu cigaretēm.
- Tabaka nogalina sekundē vienu cilvēku, un ir aprēķināts, ka tas tā turpināsies līdz 2025. gadam vismaz – 10 miljoni cilvēki gadā.
- Vecums, kurā cilvēks mirst no smēķēšanas radītajām sekām, ir starp 35 – 69 gadiem. Tas ir aptuveni mīnus 23 gadi nost no dzīves ilguma.
- Ir pēc pusminūtes pasaulē kāds mirst no plaušu vēža. Tas ir devītais izplatītākais nāves iemesls pasaulē un vēža veids nr. 1.. No tā katru gadu mirst 1 250 000 cilvēki.
- Dzīvības apdrošinātāji lēš, ka viena cigarete samazina dzīves ilgumu par 10,7 minūtēm. Tas nozīmē, ka izsmēķējot paciņu cigarešu, dzīves ilgums tiek samazināts par vairāk kā 3,5 stundām.
- No smēķēšanas cieš ne tikai pats smēķētājs, bet arī apkārtējie: ģimenes locekļi, kolēģi un citi. To sauc par pasīvo smēķēšanu vai otrreizējo dūmu.
- Pasaulē 25 procenti no pārdotajām cigaretēm ir kontrabandas prece.
- Smēķēšana ir atbildīga par dzemdes kakla, plaušu, bronhu, trahejas, aizkuņģa dziedzera, nieru, urīnpūšļa, balsenes, plaušu vēža
veidošanos. - Ir pierādīts, ka tabaka ir vainojama pie impotences gadījumiem, jo tā samazina asins plūsmu.
- Tabaka izraisa arī nopietnas sirds un asinsvadu, plaušu slimības.
- Jo sliktāki finansiālie un sociālie apstākļi, jo lielāka varbūtība ir tam, ka cilvēks sāks smēķēt.
- 25 procentos nāves gadījumos ugunsgrēku laikā, ir vainojamas cigaretes (piemēram, smēķēšana gultā, aizmigšana ar cigareti mutē utt.).
- Cigaretes ir vainojamas arī pie leikēmijas.
- Triljoniem cigarešu filtru, kas satur toksiskas vielas, tiek izmesti atkritumos.
- Sievietes, kuras smēķē, ātrāk piedzīvo menopauzi, nekā tās, kuras nesmēķē.
- Grūtnieces, kas smēķē, bremzē bērna attīstību, samazina tam skābekļa daudzumu, bet palielina oglekļa oksīdu. Tas ir kritiski smadzeņu un nervu sistēmas attīstībai.
- Smēķēšana grūtniecības laikā palielina spontānā aborta, priekšlaicīgu dzemdību vai nedzīvi piedzimuša bērniņa iespējamību.
- Mazuļiem, kuru māmiņas smēķē grūtniecības laikā, ir lielāks risks saslimt ar elpošanas ceļu slimībām, saaukstēšanos, astmu.
Neliels ieskats to vielu sarakstā, kas ir atrodams cigaretēs:
amonjaks, acetons, etiķskābe, amonija hidroksīds, amonija sulfīds, askorbīnskābe, benzilspirts, kofeīns, oglekļa dioksīds, celulozes šķiedra, šokolāde, cigoriņu ekstrakts, citrāls, citronskābe, kafija, ūdeņraža cianīds, formaldehīds, acetaldehīds, hidrazīns, niķelis, arsēns, plonijs – 210, kadmijs utt.
Vēl :
Fungicīdi un pesticīdi – izraisa vēzi (dažādus veidus) un iedzimtus defektus.
Kadmijs – saistīts ar plaušu un prostatas vēzi, izmanto batarejās.
Benzols – saistīts ar leikēmiju.
Formaldehīds – saistīts ar plaušu vēzi.
Niķelis – palielina plaušu uzņēmību pret infekcijām.
Amonjaks - izmanto mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļos.
Angelica saknes ekstrakts - pazīstama kā dzīvniekiem vēzi izraisoša viela.
Arsēns - izmanto kā žurku indi.
Butāns – izmanto kā gāzi šķiltavās.
Oglekļa oksīds - indīga gāze.
Cianīds - nāvīga inde.
DDT - aizliegts insekticīds.
Svins - indīgs lielās devās.
Un tā joprojām...
No 4 700 vielām, kuras satur cigaretes, 60 ir apstiprinātas kā īpaši bīstamas un kancerogēnas. Par īpaši kancerogēniem uzskata aromātiskos amīnus, policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus (PAO). Kā zināms polonijs 210 ir radioaktīvs materiāls.
Bez nikotīna un pārējām vielām, cigaretēs ir arī darva. Tās daudzums svārstās no 7 līdz 22 mg. Darva palielina risku saslimt ar plaušu vēzi, bronhu traucējumiem.
Savukārt oglekļa monoksīds cigarešu dūmos palielina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Cigarešu dūmi izraisa plaušu vēzi pieaugušajiem, ievērojami palielina iespējamību saslimt ar plaušu slimībām, elpošanas ceļu slimībām bērniem un izraisa pat zīdaiņu nāvi.
Lai gan liekas, ka cigarešu filtri ir izgatavoti no baltas kokvilnas, tā tas nav. Cigarešu filtri ir izgatavoti no plānas plastmasas šķiedras acetilcelulozes. Cigarešu filtrs sadalās laikā no 18 mēnešiem līdz 10 gadiem.
Smēķēšana nav tikai slikts ieradums
Galvenais vaininieks, kādēļ cilvēks atkal un atkal ņem rokās cigareti, ir nikotīns. Ir pierādīts, ka smēķēšana nebūt nav tikai slikts ieradums, kā, piemēram, nagu graušana. Tā ir atkarība, kuru izraisa nikotīns. Nikotīns pārvietojas ar tabakas dūmiem, līdz smadzenēm nonākot 7 – 10 sekundēs. Kad nikotīns ir radījis virkni ķīmisku reakciju, uz brīdi iestājas prieks, labsajūta. Taču šīs sajūtas ir īslaicīgas. Kad nikotīna līmenis asinīs krītas, iestājas t. s. atcelšanas sindroms, un smēķētājs kļūst nervozs, īgns. Lai pārtrauktu šo diskomfortu, roka tver jau pēc nākamās cigaretes. Tā ir atkarība, apburtais loks.
Kas notiek organismā:
Nikotīns un adrenalīns
Kad cilvēks ieelpo cigarešu dūmus, nikotīns uzsūcas ātri asinīs, paceļot adrenalīnu, paātrinās sirds ritms, asinsspiediens, tiek ierobežota asins plūsma uz sirds muskuli. 
Kad tas notiek, cilvēkam parādās sekla un bieža elpošana, paātrināta sirdsdarbība kā pie pamatīgas fiziskas slodzes.
Nikotīns un insulīns
Nikotīns nomāc insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera, kas ir svarīgi, lai asinīs tiktu likvidēts liekais cukura daudzums. Tas atstāj cilvēku tādā kā nelielā hiperglikēmijas stāvoklī, kas nozīmē, ka viņa asinīs ir vairāk cukura nekā parasti tam vajadzētu būt. Pētījumi liecina, ka nikotīns paaugstina dopamīna līmeni smadzenēs, kas ir atbildīgs par labsajūtu un patīkamu noskaņojumu. Šī sajūta mazinās jau pēc dažām minūtēm, tāpēc smēķētajam ir svarīgi dozēt nikotīna devu visas dienas garumā.
Atgūšanās no nikotīna atkarības ir pakāpenisks process. Bet paliksim pie tā, ka smēķēšana vien nogalina tik daudz cilvēku, cik kopumā aiziet bojā no citām slimībām, pašnāvībām un negadījumiem.
