Užavas alus – dzīvs alus
Uldis Pumpurs ir ļoti atsaucīgs. Steidzīgs, bet atsaucīgs. Užavas alus darītavas radītājs un īpašnieks. Viņa ražotā produkta mājas lapā stāv skaisti vārdi: „...tas ir dabīgs un dzīvs, tāpat kā mūsu sentēvu mājās brūvētais, tradīcijām bagātais miestiņš. Užavas alus ražošanā tiek izmantotas tikai klasiskas dabīgās izejvielas – iesals, apiņi, raugs un ūdens”. Tieši tā, kā tam būtu jābūt!
Jūs esat izvēlējies produkciju, kuru pozicionējiet kā stipru, dzīvu produktu!
Stiprs un spēcīgs – skatoties no kuras puses. Tas ir tāpat kā: vējš pūš reizēm no dienvidiem, reizēm – ziemeļiem. Nevarētu teikt, kas viņš ir stiprs grādu ziņā. Bet es domāju, ka produkts ir samērojams, atbilstošs cilvēka vēlmēm. Bet no produkta vērtības kā tādas – jā viņš ir stiprs! Un stiprs tādēļ, ka šis alus ir dabisks, nav ķīmisks, ar kuru, principā, netiek nodarīts ļaunums cilvēka veselībai. Protams, varētu arī teikt, ka tiek nodarīts kaut kāds ļaunums(alus ir alkoholisks dzēriens), bet jebkurš produkts – ūdens, maize, kefīrs – lietots pārmērīgos daudzumus, nodara kādu ļaunumu. Visu ir jāēd un jādzer ar mēru. Tad tas produkts ir normāls, cilvēka organismam piemērots un dabisks. Kādēļ es vēlos to teikt par Užavas alu: jo citiem aliem – neērti jau tā teikt, bet jāsaka, lai cilvēki zina: pirmais ķimizācijas process, kad tiek attīrīts ūdens. Piemēram, Aldarī, kur ūdens nāk no ūdensvada. Lai dabūtu atbilstošu ūdens pakāpi, noņemtu piemaisījumus – darbojas ķīmija. Ar Užavas alu tā nenotiek. Užavas alum ir dziļurbuma aka no kurienes nāk tīrs ūdens. Kad tikai veidota alusdarītava, pirmkārt, tika noņemti trīs vietās ūdens paraugi. Tad es aizsūtīju tos uz Vāciju, kas ir viena no lielākajām alus cienītājām un brūvētājvalstīm. Tāpat arī no Latvijas laboratorijām man nāca informācija, ka tas ūdens ir derīgs alus ražošanai, un, ka ar to ūdeni var pelnīt naudu. Tad man bija skaidrs, ka es varu veidot alus adītavu, es nopirku māju, un sāku to darīt.
Ko es vēl vēlos sacīt – protams, ka nevar salīdzināt Užavas alu ar tādu alu kā, piemēram, Carlsberg, ar citiem aliem, jo Užavas alus nestāvēs gadiem ilgi, tam izmainīsies garša, paliks skābs. Alum ir zināms derīguma termiņš, tāpat kā citiem produktiem, tādēļ, ka šim alum nav klāt ķīmiskas vielas, tas nav pasterizēts. Līdz ar to – viņš var nostāvēt tikai tik ilgi, kamēr tās dzīvās baktērijas nav veicinājušas pārāk lielu rūgšanas pakāpi.
Es domāju, ka tas ir pilnīgi pietiekoši, ja pudelēs alus var stāvēt 44 dienas, gandrīz 2 mēneši. Tas ir pietiekoši, ja atceramies, kā Padomju laikos visi skrēja pēc Aldara izlejamā alus, visi skrēja un pirka, jo pagāja trīs dienas un alus palika skābs. Tad te jau ir starpība. Un šis alus ir tīrs, svaigs, pats galvenais: protams, ka katrs vēlas dabūt peļņu, bet, kad es sāku ražot alu, tas nebija mans mērķis. Man svarīgākais bija, redzot, cik Latvijā daudz bija alus šķirnes, iemantot Latvijas iedzīvotāju uzticību. Lai tas alus būtu atbilstošs iedzīvotāju garšas vēlmēm, lai alus būtu dabisks, nebūtu ar ķīmiju, nebūtu cilvēka veselībai kaitīgs. Pēc kāda laika, tas bija pēc diviem gadiem, kad es dabūju to recepti, kādā veidā var ražot alu, kas cilvēkiem garšo. Šobrīd tā ir noticis!
Kāpēc tieši alus?
Kā lai saka, vīrieši vairāk uz dzērieniem ir tendēti. Bet latviešu cilvēkiem ir tāda tendence: kad tiek Jāņi svinēti, alus tiek dzerts, kad ir karsts laiks – tiek dzerts alus. Es atceros no sava tēva – ka alu dzēruši, kad pļaujas laiks bijis, svētki, līksmojušies. Kad tad sāka dzert šņabi, degvīnu? Tas bija „krievu” laikos. Tas jau nav latviešu dzēriens. Bet alus gan ir. Tādēļ tika radīta alus darītava, jo – tāpat kā ūdeni, alu ir dzēruši un dzers.
Jums ir daudziem uzņēmējiem neraksturīgs princips – galvenais ir kvalitāte!
Pareizi pateicāt! Galvenais IR kvalitāte! Ja nav kvalitāte, tad tas nozīmē, ka darbs ir velti tērēts. Ir jau cilvēki, kuriem ir vienalga, ko dzert. Ir tādi, kam, ka tikai kāds grāds iekšā. Bet Užavas alus ir domāts tiem, kuri ciena sevi, ciena kvalitāti, saprot, kas tas ir.
Vai nav tā, ka lielākajai daļai uzņēmēju ir, ka tikai lētāk... spiež uz kvantitāti ražošanā?
Jā, kad es uzsāku alus ražošanu, ieguvu cilvēku uzticību un alus lietotāju simpātijas, tad alus ražotājiem parādījās tendence alu pildīt PET plastmasas pudelēs. Kāpēc? Tādēļ, ka tas ir lētāk, var iepildīt divlitrīgās pudelēs, lielos daudzumos cilvēki tās izpērk. Bet jāatceras, ka katrs produkts ir jāaizstāv, it sevišķi alus darītājam. Pirmkārt – alus zaudē savu vērtību ja tas neatrodas tādos elementāros traukos, kādos jābūt alum. Alus nedrīkst būt PET plastmasas traukos. Tam ir jāglabājas tumšos stikla traukos. Tad alus nezaudē savu kvalitāti un var ilgāku laiku atrasties dienas gaismā. Es vienu mirkli arī tā domāju, ka varbūt vajag PET pudelēs pildīt, bet... tad es nospriedu, ka es necienīšu tos, kam es to dodu, ja es domāšu tikai par naudu. Tādēļ Užavas alus netiek pildīts plastmasas pudelēs, cena ir mazliet lielāka. Bet cena ir lielāka, jo alus ir dabiskāks un kvalitatīvāks.
Daudzi cilvēki uzskata par apgrūtinājumu nodot alus pudeles šodien. Agrāk nodeva.
Protams, jo nebija naudas! Ja gribēja, piemēram, saldējumu, tad savāca pudeles un gāja nodot. Bet arī tagad ir iespējams nodot stikla pudeles. Un cilvēki nodod tomēr...
Vienu brīdi bija arī akcijas – „Nodod pudeles!”...
Ja es pareizi atceros tad tas bija kādus divus, trīs gadus atpakaļ. Līdz ar to, tas samazinātu alus ražošanas izmaksas.
Kādēļ tieši neliela alus ražotne?
Es viens pats to sāku. Man vienmēr viss bizness ir sācies no mazumiņa. Pēc tam ir gājis uz augšu. Kad es esmu sācis ko jaunu, ir gājis grūti. Ir pārmaiņas, pašam jāeksperimentē, jādabū visādas atļaujas. Bet, kad tas viss ir sasniegts, tad ir patīkami, jūti, ka ieguldītais darbs ir nesis atdevi un augļus. Arī Užavas alus – nopelnīto naudu domāju, kur likt lietā. Lai nebūtu jāņem kredīts.
Kad mācījos pamatskolā, skolotāja teica: „Kad jūs būsiet lieli, tad dzīvē naudai ir jātaisa nauda!”. Tad es domāju – kā tas var būt? Kad augu lielāks, tad es jau sapratu, ka nauda ir ne gluži bankā jāiegulda, tad ražošanā gan, lai tādā veidā varētu kapitalizēties. Arvien vairāk un vairāk atpelnīt, reizē ar to uzņēmējs iegūst cilvēku uzticību un atbalstu. Jo jebkurš atbalsts un uzticība palīdz biznesā. Nevis gremdē, bet ceļ uz augšu.
Kā sākās tas alus ražošanas process – tas noteikti nebija viegli, tās nebija divas vai trīs dienas...
Pagāja divi gadi! Braucu uz Vāciju kopā ar diviem cilvēkiem, kas man kā alus vārītāji skaitās, tur es skatījos un darīju. Arī mājās. Protams, ko uzvārīju no sākuma, bija labs, bet neatbilda mūsu alus cienītāju garšai. Tāpat kā sievietēm ir savas tīkamās smaržas, alus cienītājiem – sava alus garša. Nevar būt tāds pats alus kā Vācijā, Somijā.
Kā atradāt tieši TO īsto garšu?
Man ir diezgan liels draugu pulks. Kad izvārīju alu, aicināju savus draugus degustēt. Jautāju: kā ir? Ne, vēl nav! Tad es sapratu – vēl jāmēģina.
Ja īsos vārdos tagad jāpasaka par Užavas alu...
Es gribētu teikt, ka šis alus nav tāds konveijera līmenis. Aldaris, Līvu alus, Lāčplēša alus, kas tiek vests iekšā. Užavas alus tiek sistemātiski pārbaudīts, pie katra raudzējuma un rūgšanas procesa – akurāti piestrādāts. Pie katra raudzēšanas poda ir diagramma, kas seko līdzi temperatūrai, viss tiek individuāli pārbaudīts.
Kāds ir tas process no – līdz...
Pirmkārt, lai alu izvārītu, paiet astoņas stundas, kamēr notiek vārīšanas process, kamēr iegūst to misu. Tad tā misa tiek sajaukta kopā ar raugu un ielieta iekšā raudzēšanas kublos, kuros notiek raudzēšanas process, kas ilgst kādas astoņas dienas mainoties temperatūrai un tai regulējoties. Pēc tam, kad atbilstošā temperatūra vairs nekritīsies līdz zināmam līmenim, tiek pārvadīta uzglabāšanas traukos. Tur atkal tiek regulēta temperatūra. Principā, ideāls alus skaitās tad, kad viņš ir nostāvējis kādas četras nedēļas. Protams, lietot var arī ātrāk, ir jau labs, bet ideāli ir četras nedēļas.
Kurš no Užavas aliem Jums pašam vislabāk garšo?
Visvairāk jau gaišais. Skatoties pēc Užavas alus realizācijas apjomiem, visvairāk lieto gaišo. No 100 procentiem tie ir septiņdesmit. Bet mainās arī no gadalaikiem tā gaume. Bet tumšais alus virsroku neņem. Vienam patīk tāds alus, otram – tāds...
Užavas alu Jūs saistāt ar Ventspili.
Protams! Es esmu dzimis un audzis Ventspilī. Un alu es saistu ar Užavu. Tā ir tā vieta, kur man kādreiz dzīvē bija lemts strādāt. Un tur ir Užavas alus darītava. Un tagad Latvijas teritorijā Užava iegūst atpazīstamību: Užavas bāka, Užavas alus...
Vai Latvijā dabiskai un dzīvai pārtikai vēl ir kāda vērtība, raugoties no patērētāja skatupunkta?
Tas ir ļoti smags jautājums! Jo sevišķi man atbildot... Jo vienam otram nepatiks, kas šobrīd dod savu produkciju tirgošanā. Lai gan daļēji viņi pat nav vainīgi, jo izejmateriāli nav ekoloģiski tīri. Un tur ir tā visa nelaime. Cik daudz nāk ķīmija! Un tur ir tas pamats. No nekvalitatīva produkta nevar uztaisīt kvalitatīvu preci. Piemērs, Mārtiņš Rītiņš. Ja viņš vēlas pagatavot tīru un ekoloģisku ēdienu, viņš pasūta kvalitatīvus, tīrus produktus. Viņš jau zina, kur dabūt ekoloģiski labu preci. Viņš skatās: tur lapiņa tīra, tur zivtiņa tīra... Bet šobrīd cilvēki nevar būt droši par pārtikas kvalitāti. Jo sevišķi kādos kvantumos pie mums nāk iekšā. Aktuālākais rādītājs jau ir tā cena. Jo lētāks, jo sliktāks cilvēka veselībai un ekoloģijai. Bet daudzi cilvēki to nesaprot.
Lai cik dīvaini tas nebūtu, tad tieši šobrīd arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību tam ko viņi lieto, kur viņi to iegādājas...
Cilvēki ar gadiem aug. No bērna izaug par lielu cilvēku. Bet, lai tas prāts ātrāk nobriestu uz tādu saprašanu, ir jābūt tādiem cilvēkiem, kuri jau runā par šī tēmām: ekoloģija, veselīgs dzīvesveids...
Gribas teikt: „Mīļie cilvēki, domājiet, pirms jūs kaut ko darāt!”.
Foto no www.uzavas-alus.lv
autors zinu, ko runāju , March 15, 2010
pirms gadiem, kad 'užavas' tiešām bija labākais un visi slavēja tā kvalitāti, reklāma tam nebija nepieciešama. bet pēdējā gada laikā to vien dzird, ka nav vairs tik labs, kā senāk (sevisķi gaišais)? kas noticis? alus cienītāji un baudītāji, nav tā kategorija kuru apmānīt. tik vien palicis kā mindstream. reāli daudzas mazās (patiešām mazās) alus darītavas piesaka nopietnu konkurenci. arī uz šiem pašiem dabiskuma un dzīvuma nosacījumiem, jo latvietis tiešām mīl tādu alu, nevis pulveru šļuras. autors martinsmk , June 10, 2011
P.S. Man nav nekāda sakara ar Užavu.
