Lieldienas un olu krāsošana
Lieldienas tuvojas: kā krāsot olas, kam ticēt, kā svinēt un izgaršot – tie ir īstie jautājumi, kuru risināšanai ir pēdējais laiks. Lieldienas ir svētīgi svētki. Svētki, kas vieno ģimenes un draugus.
Zināsim!
Klausījos(i), brīnījos(i),
Kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumā(i).
Lai gan pirms neilga laika likās – aukstums nepāries, saulīte šobrīd mūs lolo, daba mostas, dzenot lauka pirmos asnus un zaļo zālīti. Ir pēdējais laiks likt vāzē kādu zariņu, lai izplaukst, padomāt par Lieldienu pantiņiem un tautas ticējumiem.
Lieldienas ir mūsdienās un senākos laikos bija kristīgi svētki. Tomēr vēsture liecina, ka šie svētki ir bijuši dažādās reliģijās. Piemēram, grieķu – tas ir auglības un atdzimšanas svētku laiks, kad zemes dievietes Demētras meitas Persefones uzkāpa atkal augšā pēc ziemas aukstuma un sastinguma.
Lieldienas ir zināmas jau pirms Kristus laika, jau kā svētki zināmas indoeiropiešu pirmtautai. Latviešiem Lieldienas asociējas ar Pavasara svētkiem, kad mostas daba un prieks par Saules atgriešanos. Prieka svētki!
Kristieši šo svētku tradīcijas ir aizguvuši no daudzām tautām, piemēram, ebreju Pashas. Kristiešiem tās arī asociējās ar Kristus augšāmcelšanos un Mesijas parādīšanos, ko pareģoja pravieši.
Būtībā – mums visiem šie ir skaisti svētki – Pavasara atnākšanas svētki, kad, zemei un dabai mostoties, mums atkal ir cerību un pateicības pilnas sirdis un auglīga zeme.
Olām ir dziļi simboliska nozīme. Olu kaujas, krāsošana notika jau labu laiku pirms kristiešiem.
Lieldienas svin laikā starp 22. martu un 25. aprīli. Šogad, 2010. gadā tās ir 4. aprīlī, 2011. – 24. aprīlī, 2012. – 8. aprīlī, 2013. Gadā – 31. martā. Tās svin pirmajā svētdienā pēc pilna Mēness, kas iestājies 21. marta, vai nedēļu vēlāk, ja pavasara pilnā Mēness fāze gadās tieši svētdienā. Šādi skaitās pēc kristiešu kalendāra. Un tā arī mēs parasti svinam, lai gan agrāk mūsu senči nesvinēja pēc šāda principa. Ja pareizi noprotams, tad tās tika svinētas ar astronomiskā Pavasara dienas atnākšanu.
Pūpolnīca
Pūpoldiena, Pūpolu svētdiena, Pūpolsvētki – klusās nedēļas pirmā diena. Par Kluso nedēļu devē Lielo nedēļu – nedēļa pirms Lieldienām. Kristiešiem tā ir Gavēņa izskaņa.
Pūpolu svētdienā parasti ir gari jāceļas un otru jāsvētī ar pūpolu zariņiem: „Veselība iekšā, slimība prom ārā!”. „Jāieper” gan mājinieki, gan lopiņi. Šīs dienas ēdiens: Pūpolu putra: biezputra ar pupām vai zirņiem.
Zaļā Ceturtdiena
To dēvē arī par Ceturgu, Zaļo, Tīro ceturtdienu. Kādreiz tā bija arī viena no Vēja dienām, kad šīs dienas bija jāsvētī, lai Vējš nenodarītu postu ēkām un sējumiem. Šī diena pieder pie Lielās nedēļas. Šajā ceturtdienā nedrīkst plēst, lauzt un cirst kokus, krūmus, citādi var notikt nelaime. Jaunas meitas šajā dienā zīlē sev preciniekus, kā arī ēda skaistumam dzērvenes.
Lielā Piektdiena
Piekta – tā dēvē arī šo dienu. Pieder pie Lielās nedēļas dienām. To dēvē arī par Dižpiektdienu. Arī pieder pie Vēja dienām. Šajā dienā saimniekiem ir jāapstaigā agrā rītā savi īpašumi un lauki, tad tie plaukst, zeļ un nes labu ražu. Ļoti skaists ticējums: Lielpiektdienas vakarā jāslauka istaba, jo šajā vakarā nākot Laimiņa un dancojot.
Krāsosim!
Lieldienas nav iedomājamas bez olu krāsošanas, to ripināšanas, sišanas. Dāvājot kādam savām rokām krāsotu oliņu, mēs izrādām savu cieņu, draudzību un pateicību. Tāpēc – palūkosim, kā izvārīt un nokrāsot stipras, raibas, interesantas un patiesi skaistas Lieldienu olas.
Lai olas izvārītu vienmērīgi un tās nepārietu pušu, vēlams likt uz mierīgas, vidēji lēnas uguns. Klāt var pielikt ūdenim mazliet sāli. Krāsas spilgtumam un pastiprināšanai – etiķi. Bet - jāuzmanās! Pavisam nedaudz, citādi olu kaujās šīs olas var izrādīties trauslākas. Arī noziešana ar speķa ādiņu vai sviestu, lai tās būtu spīdīgi uzpucētas pēc vārīšanas – var radīt lielāku iespēju zaudēt.
Lai iegūtu spilgtākas olas, parasti ņem baltās olas. Bet brīnišķīgas oliņas var iegūt arī krāsojot brūnās. Jāatceras, ka ļoti svaigas olas būs grūti pēcāk nomizot, tāpēc labas ir tās, kas ir kādas divas nedēļas sabijušas tavā ledusskapī. Olas pirms vārīšanas vajadzētu kādu stundu divas paturēt istabas temperatūrā, lai čaumaliņa paliktu vesela līdz vārīšanas beigām (krasā temperatūras maiņa var sasprādzināt čaumalu).Pirms vārīšanas olu var notīrīt ar siltu ziepjūdeni, etiķa vai sālsūdeni. Lai attaukotu un krāsa vienmērīgāk pieķertos.
Krāsošana:
šī, laikam, ir pati svarīgākā daļa. Tas ir interesants un gaidpilns eksperiments, kas rada prieku un liek justies gluži kā māksliniekam. Tradicionālās sīpolu mizas, asniņi, putraimi, auzu pārslas, ziediņi, ziepītes (ar tām uzzīmē rakstus dažādus), adatu skrāpējumi, diedziņi, dzijas un vēl daudz kas cits.
Bet lielāko prieku sniedz tā krāsainība. Tagad par to, kā iegūt skaistas krāsas olas.
Lai krāsa būtu intensīvāka, katliņu ar “krāsvielu” novāra iepriekš jau, tad liek olas klāt vārīties. Tās var likt tāpat vai ietītas marlītē, apvīļātas putraimos vai kādos citos rakstiņu dodošos materiālos, aptītas ar diegiem). Pēc vārīšanas olas patur dažas stundas. Citkārt pat uz visu nakti. Tieši tāpēc olas parasti krāso iepriekšējā dienā. Etiķis un lielāks vārāmā materiāla koncentrāts palielinās izredzes olām būt skaistos un piesātinātos toņos.
Dzeltenas, dzeltenzaļas – derēs kliņģerītes, liepu ziedi, kurkuma (aptuveni 4 ēdamkarotes uz puslitru ūdens), valriekstu čaumalas (3 ēdamkarotes saberztu šo riekstu čaumalu uz puslitru ūdens), sīpolu mizas, bērzu lapas, dzeltenas ābolu mizas, kumelītes, apelsīnu un citrona mizas, ābeles zaru mizas, burkāni un nātru, spinātu lapas.
Sarkanas, brūnas – sīpolu mizas, alkšņu mizas, sarkanās bietes, avenes, asinszāle, sarkano vīnogu sula, dzērvenes un to sula.
Zils, pelēks – mellenes, upenes (der kompoti, ievārījumi), sarkanie kāposti (tos sakapātus pirms tam nakti patur aplietus ar sešām ēdamkarotēm etiķa).
Starp citu – nokrāsot var arī olas baltumu! Kad olas ir 3 – 5 minūtes vārītas, tās izņem, čaumalā vairākās vietās ar adatu uzmanīgi sadur caurumus. Tad liekam atpakaļ un turpinām visu vārīšanas/ krāsošanas procesu.
“Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.”
Nobeigumā
Pēc tradīcijām, Lieldienās ir agri jāceļas, lai turpmāk būtu možums un veselība, laime visa atlikuša gada laikā. Jādiebj uz tuvāko avotiņu mazgāties.
Un – kur nu bez šūpošanās! Kārtīgi izšūpojoties, iespējams, būs jāaizmirst par aptiekas pret odu līdzekļiem visas vasaras garumā. Nevajadzētu piemirst puišiem: meitenes izšūpot – tas Lieldienās ir liels gods, prieks un pienākums.
Lieldienās varam vērot, kādi būs laika apstākļi, lai izzīlētu, kāds laiks būs uz Vassarsvētkiem.
Lieldienas ir svētki, kas sagādā daudz prieka. Neaizmirsīsim pateikties saviem mīļajiem, sniedzot viņam viskošāko un skaistāko no savas olu kaudzītes.
Lai olu krāsošana, ripināšana un kaujas labi izdodas!
Priecīgas Lieldienas!
