Mākslas terapija
Cik bieži un ar kādu prieku gan mēs sevi ierobežojam!? Kā mēs mīlam meklēt atrunas un iemeslus kaut ko nedarīt: neapmeklēt sporta zāli, nepiezvanīt draugiem vai tuviniekiem, nemācīties dziedāt vai zīmēt. Kāpēc gan nepateikt: ierastajā atrunu „Kāpēc?” vietā – „Kāpēc gan nē?”.
Šis nebūs raksts ar muļķīgiem padomiem kā gudri darīt muļķīgas lietas, kas, tiesa, reizēm spēj izpestīt mūs no pilnīgi bezcerīgas situācijas. Ir kāds veids, kā, ja ne atrisināt problēmsituāciju, tad vismaz ļaut paraudzīties uz to no vieglākas puses.
Metode jau bija zināma psihoterapijas vectētiņiem Jungam un Freidam. Terapijas pamatmērķis – ļaut pacientam pašam sevi novest līdz zināmam bezapziņas stāvoklim. Lai to izdarītu, jāļauj cilvēkam zīmēt, izlikt savu problēmu, izmest savas negatīvās emocijas uz papīra, atbrīvojoties no visa iekšējā smaguma.
Būtībā pati mākslas terapija ( art – theraphy ) ir vērsta uz mākslu, bet ir arī citi tās paveidi. Piemēram, mūzikas terapija, pasaku terapija, krāsu un aromterapija. Tās ir tikpat efektīvas, bet mūsdienās vispopulārākā ir tieši mākslas terapija. Tā palīdz atgūties, atpūsties un atrast iekšējo līdzsvaru.
Metode nav sarežģīta. Lai ārstētu psiholoģiskās brūces ar mākslu, nav jādodas pie ārsta. Paust savas emocijas var arī mājās.
Process
Apsēdies ērti pie galda. Paņem zīmuļus, flomāsterus vai ūdenskrāsas. Blakus noliec papīru. Aizver acis uz dažām minūtēm un ieklausies sevī. Pamēģini koncentrēties šoreiz nevis uz problēmu, bet atlaid to.
Tad sāc zīmēt ar abstraktiem tēliem – līnijas, plankumi, skaitļi, figūras. Galvenais – ļaujies un neapstājies, nedomā par to, kas notiek, ko tu īsti dari. Nedomā par sižetu.
Kad zīmējums pabeigts, atgriezies pie problēmas, koncentrējies uz to.
Tagad centies apdomāt savu problēmu, izvēloties tēlus un krāsas, tā, kā diktē tavas emocijas. Iedomājies, kā tu atdod savas emocijas un negatīvo pieredzi papīram. Mēģini to atdot pilnībā.
Esi radošs, kamēr uz papīra nepietrūkst vietas. Tad ņem nākamo. Tad vēl vienu. Līdz jūti, ka esi iztukšots un emocionālais līdzsvars pamazām atjaunojas.
Paņem tagad citu lapu un uzraksti uz tās, kādas emocijas tevī šobrīd raisās. Nedomā līdzi, raksti salīdzinājumos, asociācijas. Apstājies, kad jūties noguris.
Tad nu ir pienācis brīdis, kad vari ņemt savu darbu un to sadedzināt, vai saplēst mazmazītiņos gabalos. Tu atbrīvosies no savas smaguma sajūtas dvēselē, tā pārgāja zīmējumā, kuru tu tikko iznīcināji.
Tev palika vieglāk, bet tās nav procedūras beigas. Tagad atceries savu labāko mirkli, dienu dzīvē. Vispriecīgāko, vispatīkamāko, visgaišāko. Pirmo tikšanos ar mīļoto cilvēku, spilgtāko momentu no ilgi gaidīta atvaļinājuma, kādu piepildītu sapni. Izdzīvo to visu vēlreiz pat vismazākajos sīkumos: kad tas notika, kādas skaņas dzirdēji, kādas smaržas vai garšas juti, ko sajuti ar ādu ( tirpas, skudriņas utt. ), laiku, gadalaika nianses, kad bija šis skaistais brīdis. Īsāk sakot – visu, kas saistīts ar šo dienu, brīdi.
Paņem atkal papīra lapu, sāc zīmēt abstraktas formas, bet izvēloties krāsas. Zīmē, līdz lapa ir aizpildīta. Tad apgriez otrādi un dod zīmējumam nosaukumu, kas tavuprāt raksturo tavu zīmējumu vislabāk. Šo lapu nededzini un neplēs gabaliņos. Noliec to sev redzama vietā un paturi acu priekšā dažas dienas, pavēro to ikreiz, kad ej garām.
Grūti? Nē! Tas ir vienkārši, pieejami, neprasa nedz daudz laika, nedz naudas. Un tomēr – tas darbojas!
Mākslas terapija var būt galvenā ārstēšanas un atbalsta terapija sev. Katrā ziņā, viss, kas ir balstīts uz līdzīgiem pamatprincipiem. Mākslas terapija ļauj slēptā simboliskā veidā rekonstruēt traumatisko situāciju un rast iekšēju risinājumu ar atkārtotu simulāciju.
Kreativitāte vienmēr ir bijis lielisks līdzeklis, ka pārvarēt bailes, kas radušās sava veida iekšējā konflikta rezultātā. Turklāt šī terapija ir patīkama. Tā ļauj cilvēkam „nolaist tvaiku” pieņemamā veidā, bez agresijas izpausmēm un citām negatīvām blakusparādībām.
Ne vienmēr var tikt galā ar pašu problēmu, bet iespējams pārprogrammēt situāciju. Darbs ar mākslas terapiju nebūs velti.
Ja kādu mulsina zīmēšana, var rakstīt pasakas. Daudziem tas pat prātā neienāk, bet pat zināmu pasaku autori risina savas problēmas ar pasaku palīdzību – cīnās ar vientulību, cīnās ar iekšējiem un ārējiem pretiniekiem, ir atraduši mīlestību un sapratni...
