Kā pareizi šķirot atkritumus?

Ekoloģisks dzīvesveida neatņemama sastāvdaļa noteikti ir pareiza atkritumu pārstrāde. Katru gadu dabā nonāk ap 476 miljoniem tonnu atkritumu, tajā skaitā plastmasa, metāls, stikls un citi materiāli, kas dabā pārstrādājas vien daudzu gadu laikā, turklāt sadaloties, rada gaisa un ūdens piesārņojumu. Metot visus atkritumus vienā atkritumu tvertnē mēs nodarām milzīgu, neatgriezenisku ļaunumu dabai un ekosistēmām. Ja tā turpināsies, piesārņojuma apjomi būs tik milzīgi, ka veģetācija pamazām izzudīs. Tieši šo iemeslu dēļ, ir nepieciešamas atkritumus šķirot, turklāt tas jādara pareizi. Ko nozīmē pareiza atkritumu šķirošana un kā ikviens no mums var ievērojami samazināt atkritumu daudzumu, ko ikdienā saražojam?

Pamata uzdevums, šķirojot atkritumus ir no sadzīves atkritumiem atdalīt tos atkritumu veidus, kurus iespējams nodot otrreizējai pārstrādei, tomēr, lai tas būtu iespējams, pārstrādājamie atkritumi ir jāsadala atsevišķās frakcijās. Pamata frakcijas ir iepakojums (plastmasa, stikls, papīrs un kartons), metāls, baterijas, elektroiekārtas, videi kaitīgie atkritumi, medicīnas atkritumi, bioloģiski noārdāmie atkritumi, lielgabarīta atkritumi un celtniecības atkritumi un sadzīves atkritumi, kas nav piemēroti otrreizējai pārstrādei. Katrai no atkritumu frakcijām ir savi šķirošanas nosacījumi.

Šķirojot plastmasas iepakojumus, galvenais ir pievērst uzmanību tam, vai konkrētais materiāls ir piemērots otrreizējai pārstrādei. Pārsvarā visi pārtikas produktu iepakojumi ir piemēroti pārstrādei. Populārākie materiāli, kas tiek izmantoti iepakojumu ražošanai ir PET, LDPE un HDPE. Ja uz iepakojuma redzat šos apzīmējumus, droši varat mest iepakojumus plastmasai paredzētajos konteineros. Ja plastmasai ir citi apzīmējumi, vajadzētu vispirms painteresēties par to, vai materiāls tiešām ir pārstrādājams, vai arī tas ir klasificējams kā nepārstrādājams sadzīves atkritums. Vēl viena nianse, ko noteikti jāņem vērā, ir tā, ka iepakojumiem pirms pārstrādes ir jābūt tīriem un saplacinātiem.

Šķirojot stiklu, arī ir jāpievērš uzmanība tam, kāda veida stikls tas ir. Pārstrādei der viss, kas tiek izmantots pārtikas iepakojumu ražošanā, piemēram, stikla pudeles, burkas un trauciņi. Tādus stikla izstrādājumus kā spoguļstikls, automašīnu vējstikli, logu stikls, nezināmas izcelsmes stikla lauskas utt. Arī stikla atkritumiem jābūt tīriem. Tos droši var mest jebkurā stiklam paredzētajā konteinerā. Kas attiecas uz stikla izstrādājumiem, kas nav piemēroti otrreizējai pārstrādei, tos jānodod speciālos eko laukumos tāpat kā citus nešķirojamos, neorganiskos sadzīves atkritumus.

Papīru un kartonu šķirot ir visvienkāršāk, jo uz tiem neattiecas nekādi būtiski nosacījumi, vien tas, ka dalītās vākšanas konteineros nedrīkst mest netīru, slapju vai laminētu papīru, kā arī papīru ar citu materiālu piejaukumiem, piemēram, sulas pakas ar plastmasas korķīšiem. Konteineros drīkst mest visa veida papīru un kartonu, tajā skaitā arī jau iepriekš pārstrādātu materiālu, kā, piemēram avīzes un olu kastes. Arī papīram ir atsevišķi konteineri, kuros droši var mest visus papīra atkritumus.

Arī metāla atkritumus iespējams šķirot un nodot otrreizējai pārstrādei. Arī metālam ir dalītās vākšanas konteineri, taču tajos var met tikai metālu no iepakojumiem, kas ir alumīnija skārda bundžas un konservu kārbas. Pārējos metāla atkritumus ir iespējams nodot metāllūžņu uzpirkšanas punktos vai eko atkritumu laukumos.

Baterijas, elektropreces un videi kaitīgos atkritumus noteikti jānogādā eko atkritumu laukumos. Tos nedrīkst mest ne pie šķirojamajiem atkritumiem, nedz arī organiskajiem atkritumiem. Tie dabai var nodarīt īpaši lielu ļaunu, tāpēc noteikti nedrīkst pieļaut to nokļūšanu brīvā dabā. Īpaši kaitīgi ir arī medicīniskie atkritumi, kurus var nodot aptiekās un lielgabarīta atkritumi, kurus var nodot vai nu tajos pašos eko atkritumu punktos, vai arī noorganizēt to savākšanu, sazinoties ar atkritumu apsaimniekotāju.

Ievērojot visu iepriekš minēto, atkritumu tvertnē būs jāmet vien organiskie atkritumi, kas dabai nekādu ļaunumu nenodara. Viss pārējais vai nu tiks otrreiz pārstrādāts vai utilizēts dabai saudzīgā, ekoloģiskā veidā un nekāds ļaunums apkārtējai videi netiks nodarīts.