Augu vai dzīvnieku tauki?
Attieksme pret taukiem pagājušajā un šajā gadu simtenī ir mainījusies vairākas reizes par 180 grādiem. Tad sviests un speķis ir kaitīgs, bet augu eļļas labas, tad – margarīns, kas ir izgatavots uz augu eļļas bāzes, galu galā – beztauku diēta ir vislabākā.
Beigu beigās tika nolemts: bez taukiem – nu nekādi! Bet, ņemot vērā modīgo cīņu ar holesterīnu, atzīts tiek arī margarīns. Joprojām daudzi uzskata lēto, sintētisko sviesta aizvietotāju par labu esam.
Dabu nepiemānīsi!
Tauki mūsu organismam ir tikpat nepieciešami, kā olbaltumvielas un ogļhidrāti: tie ir enerģijas avots un kā transports organismā citām svarīgām vielām. Pirmā svarīgā un neaizvietojamā lieta ir taukskābes ar vairākām divkāršām saitēm molekulā. Ja organisms nesaņem nepieciešamās taukskābes, tad organisms sāk taukos pārstrādāt olbaltumvielas un ogļhidrātus, kas, savukārt nav nekas labs. Šāda veida „aizvietošana” palēnina organisma vielmaiņu, traucē reproduktīvās sistēmas darbību un rada veselības problēmas.
Tieši tauki padara mūsu ādu tik maigu un gludu, matus spīdīgus un veselīgus. Tie veido plānu plēvīti, kurai pateicoties, āda spēj saglabāt mitrumu un nezaudē elastību. Bērniem tauki veido „būvniecības materiālu” smadzeņu attīstībai.
Visbeidzot – ir vairāki būtiski vitamīni, kas šķīst tikai taukos un bez tiem nemaz organismā neuzsūcas.
Augu vai dzīvnieku taukus?
Pēdējā laikā visi, kuri rūpējas par savu veselību, ir pārgājuši uz augu tauku lietošanu. Ieguvums no tā ir it kā labs un patīkams, bet ne tik liels, kā būtu gaidīts. Kāpēc?
Dzīvnieku tauki nav kļuvuši slikti. Protams, tiem, kuriem ir problēmas ar kuņģi vai tās nevēlas, vajadzētu ierobežot lietošanas apjomus. Bet ierobežot nenozīmē – atteikties pilnībā un izslēgt uz visiem laikiem no ēdienkartes. Piemēram, krējums un saldkrējuma sviests – lieliski vitamīnu avoti un satur lecitīnu. Saldkrējuma sviests satur 40 procentus monopiesātināto tauku ( arī olīveļļa ). Galu galā – sviests no govs piena ir gadsimtiem bijis uz mūsu senču galdiem, un nevienam ij prātā neienāca to nosaukt par ko riebīgu un kaitīgu. Jo to ēda ne jau katru rītu, bet gan tikai gavēņa vai svētku laikā. 
Mūsdienu cilvēks ir ērtu ieradumu vergs. Rīta un/ vai vakara tēja bez sviestmaizes mums nav iedomājama.
Sviestmaize ar perlamutru
Pirmais margarīns parādījās 1896. gadā, Francijā. Tas sastāvēja no liellopu taukiem, olīveļļas un vājpiena. Nosaukums radies no šī produkta īpaši atstarojoša mirdzuma: „margaros” nozīmē „perlamutrs” ( grieķu valodā ). 1902. gadā cilvēki iemācījās ražot cietos taukus no augu eļļas – šādu margarīnu ēda mūsu vecmāmiņas visos kara un pēckara gados. Tad arī nostiprinājās ideja par margarīnu kā par „otrās klases” taukiem.
Mūsdienu margarīnam nav nekā kopīga ar saviem „senčiem”. Šodien tā veidi tiek radīti medicīniska rakstura ieteikumu dēļ. Proti, galvenais to pluss – tie satur pietiekamu daudzumu polinepiesātinātās taukskābes, tikai nenozīmīgu daudzumu holesterīna un A, D un E vitamīnus. Margarīns sastāv no cietu augu tauku bāzes, kam pievienota ir šķidra augu eļļa, piens un ūdens, kā arī vitamīni un nekaitīgi uztura bagātinātāji ( pastāv, protams, margarīni, kuri satur ĢMO ). Ierasto sviesta garšu dod sausais piena pulveris vai arī neliela saldkrējuma piedeva.
Tomēr nav svarīgi, ka reklāmas cenšas mūs pārliecināt, ka margarīns ne ar ko neatšķiras no sviesta garšas ziņā, mūsu garšas kārpiņas saka pretējo. Būtu muļķīgi ar tām strīdēties. Labāk ir uzdot sev jautājumu: vai ir maz vērts salīdzināt divus pilnīgi dažādus produktus? Tas būtu tas pats, kas salīdzināt automašīnu ar riteni. Ar abiem tiec uz priekšu no punkta A līdz punktam B. Bet nez vai būtu prātīgi apgalvot, ka braukt ar riteni ir tas pats, kas braukt ar automašīnu: vienāds ātrums, vienādas manevrēšanas iespējas utt..
Sviestu ēst ir greznība? Ēdiet to ik pa laikam, bet nevajag pārspīlēt, ja dārga ir sirds un asinsvadu veselība. Pārējā laikā piemērots būs labs un kvalitatīvs margarīns. Ja vien tas ir labas kvalitātes, tad tas būs nekaitīgs. Tos pat atsevišķos gadījumos iesaka paši ārsti: diētisks produkts sirds un asinsvadu profilaksei un to slimību ārstēšanas procesam. Netiešs pierādījums tam ir tas, ka pēdējos gados arvien vairāk visā pasaulē patērē šo produktu, bet sviestu mazāk. Parasts attīstības progress, ne tikai ražotāju vēlme labi nopelnīt...
Svarīgāko taukskābju veidi:
- Piesātinātās taukskābes – satur gaļa un piena produkti.
- Omega - 9 mononepiesātinātās taukskābes – olīveļļa.
- Omega – 6 polinepiesātinātās taukskābes – kukurūzas, saulespuķu, rapšu un citas augu eļļas.
- Omega – 3 polinepiesātinātās taukskābes – linsēklas un to eļļa, rapšu eļļa, zivju eļļa.
autors Lasītājs , November 04, 2010
Par to noklusē "veselīgās" delmas ramas reklamētāji.
autors maasa , November 08, 2010
Lai labi garšo dabīgās lietas, vai tas sviests, vai olīveļļa
1. tā saucamā Omega 9 jeb normālā valodā sakot oleīnskābe saulespuķu eļļā ir vairāk nekā olīveļļā, rapšu eļļā ir tikpat cik olīveļļā un lielos daudzumos ir sastopama arī zosu un cūku taukos, tā ka olīveļļai uz to nepieder nekāds ekskluzīvs.
2. margarīnu masveidā sāka izmantot pasaules kara laikā jo to pagatavot ir lētāk nekā sviestu. Augu tauki vienkārši ir lētāki nekā dzīvnieku tauki.
3. šodien margarīns un citi tauku maisījumi ir populāri nevis to medicīnisko īpašību dēļ, bet gan ērtibas dēļ, jo sviestu ir grūtāk uzsmērēt uz sviestmaizes.
4. ja margarīnu var saistīt ar medicīnu tad tikai negatīvā nozīmē, jo margarīns tiek iegūts augu tauku hidrolīzes rezultātā nepiesātinātās taukskābes pārvēršot piesātinātajās. Un pētījumi rāda, ka hidrolīzes veidā pārveidotām taukskābēm ir kancerogēna iedarbība.