Dārzeņu lietošanas instrukcija
Kaut mūsu organismam saknes un augļi ir labu labie draugi, tām piemīt arī kaprīzes – ar ko un kā tās vēlas vienā šķīvī/ katlā gulēt. Turklāt augļus vislabāk notiesāt pirms, nevis pēc kārtīgām pusdienām.
Svaigu vai vārītu?
Ēdiena uzņemšana ir viena no mūsu tiešākajām saiknēm ar dabu, tādēļ centies likt galdā to, kas nogatavojies tieši tagad, šajā klimatiskajā zonā. Rudens Latvijā ir īstais dārzeņu laiks. Visu, ko vari apēst neapstrādātu, – tiesā svaigu! Tas gan nenozīmē, ka jāvairās no vārītiem, sutinātiem vai krāsnī ceptiem dārzeņiem. Ielāgo, ka svaigie un termiski apstrādātie dažādi iespaido organismu. Svaigie aktīvāk stimulē gremošanas sulu un fermentu izdalīšanos, savukārt sutinātie ir derīgāki, ja ir jutīgs gremošanas trakts.
Cik daudz ūdens?
Gatavojot ķirbjus, kabačus vai citus daudz šķidruma saturošus dārzeņus, ūdeni pievienot nevajag – ļauj, lai tie sutinās savā sulā. Savukārt bietes, kāposti, burkāni un rāceņi gribēs kādu lāsi valgmes – uz vienu kilogramu rēķini 200 mililitrus ūdens. Vārīšanas vai sutināšanas laiks – ne ilgāk par 15 – 20 minūtēm (tas gan atkarīgs arī no dārzeņu vecuma).
Kurš ar kuru?
Ir svarīgi zināt, cik daudz cietes satur tavs mīļākais dārzenis. No cietes brīvie: zaļumi, kāposti, gurķi, baklažāni, loki, ķiploki, rācenis, redīsi, paprika un tomāti. Savukārt cieti satur kartupeļi, bietes, burkāni, kabači, kāļi, patisoni, ķirbji, kā arī pētersīļi un selerijas. Šis dalījums tev palīdzēs izvēlēties pareizas produktu kombinācijas. Dārzeņi, kas nesatur cieti, lieliski saskan ar jebkuru ēdienu, tie palīdz gremošanas sistēmai tikt galā pat ar treknu gaļu. Cieti saturošie saderēs ar taukvielām, piemēram, krējumu, taču vēderā var sastrīdēties ar gaļas kumosu.
Krietnais kartupelis
C vitamīns vislabprātāk uzturas tieši zem mizas, tāpēc tas vislabāk saglabājas krāsnī ar visu mundieri ceptā kartupelī.
Izmēģini! Kārtīgi nomazgā kartupeli, ietin folijā un liec cepeškrāsnī. Gatavu pārgriez trijās daļās, pārslaki ar dažiem labas eļļas pilieniem, pustējkaroti krējuma, pārber šķipsniņu sasmalcinātu diļļu un ķiploku.
Tikai svaigēdājiem!
Bietes un burkānus tiesā svaigus, pievienojot eļļu, skābu vai saldu krējumu. Lūk, īsta svaigēdāja salāti: 1 burkānu sarīvē uz smalkās rīves, pievieno ēdamkaroti noplaucētu rozīņu, tējkaroti diedzētu graudu un ēdamkaroti krējuma.
Tomāti dārzeņu pjedestāla atrodas īpaši augstā vietā, jo bagātīgi satur dabisko ābolu un citronskābi, taču tās ir veselīgas tikai tad, ja organiskas. Vārot, cepot un konservējot, skābes kļūst neorganiskas. Tāpēc, lai tomāts nezaudētu vērtīgumu, tas pareizi jāēd – tikai svaigā veidā un tikai tā augšanas sezonā. Noprovē rudens salātus: sarīvē uz rupjas rīves kabaci, pievaino plānās šķēlītēs sagrieztus tomātus, sasmalcinātus sīpolus, nedaudz citronmizas un karoti ķirbju eļļas.
Augļu ēšanas ABC
Arbūzi un melones sadalās nevis kuņģī, bet zarnu traktā. Tātad, ja vēders jau piebāzts, pa virsu uzēstie sulīgie augļi vienkārši tupēs un gaidīs, līdz tiks tālāk. Taisnību sakot, nevis gaidīs, bet siltumā izšķīdīs un uzrūgs, ne tikai zaudējot savas vērtīgās īpašības, bet pat kaitējot. Arī jebkurus citus augļus un ogas labāk notiesāt 20 līdz 30 minūtēs pirms kārtīgām pusdienām, jo kuņģī tie uzkavējas pavisam īstu brīdi, lai uzsūktos zarnās.
Savi likumi arī dārzeņu un augļu sulām. Vai zināji, ka tās labāk dzert atšķaidītas vai nu ar ūdeni, vai auzu novārījumu? Tad sulas vieglāk un ātrāk uzsūcas, turklāt tādējādi tiek atslogoti fermentus izstrādājošie orgāni. Dzer lēni, maziem malciņiem vai pat ēd ar karoti, lai tās sāktu uzsūkties jau gremošanas trakta pašā sākumā – mutes daļā.
Avots: Aija Kažoka/ www.kasjauns.lv
Paldies!
