Svaigi spiesta sula ir kaitīga vai veselīga?
Lai kā būtu, svaigas sulas mēs varam iegūt cauru gadu. Protams, vislabāk ir lietot sezonas augļus un dārzeņus. Bet kā pareizi tās lietot, kad un kādos daudzumus, cik bieži?
Sabiedrība bieži vien rada modes kliedzienus ne tikai apģērba un kosmētikas jomā, bet arī pārtikas produktu jomā. Svaigas augļu un dārzeņu sulas lietotas jau senākos laikos, bet mūsdienās tās savu šarmu atguva salīdzinoši nesen.
Protams, ir cilvēki, kas vienmēr ir lietojuši svaigi spiestas sulas, bet tieši kā modes saucienu uztura pasaulē to visu aizsāka Pols Bregs ar savu pirmo grāmatu par šo tēmu. Veselīga dzīvesveida piekritējs un sludinātājs Pols Bregs grāmatā mudināja ēst vairāk augu valsts produktus un dzert svaigas sulas, periodiski badoties un ieturēt atslodzes dienas, kā arī regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.
Lai gan tas viss skan pareizi un skaisti, svaigas sulas ne katram un ne vienmēr nāk par labu.
Svaigas sulas ietekme uz organismu
Visas svaigās sulas satur bioloģiski aktīvas vielas, kuras uzreiz uzsūcas kuņģa un zarnu traktā, un ir iesaistītas bioķīmiskajos procesos, tai skaitā – vielmaiņas.
Svaigi spiestas sulas ietekmē vielmaiņu, palīdzot organismam veidot šūnas, lai uzturētu nepieciešamos dzīvības procesus. Vairākumā gadījumu tas ir noderīgi – ja dzer sulas ar mēru. Bet ne tad, ja dzer tās litriem, tad tas kļūst pat kaitīgi.
Atkarībā no sulas veida, tās satur noteiktus vitamīnus ( vairāk augļu sulas ) un minerālvielas ( dārzeņu sulas ). Abi sulu veidi ir nozīmīgi. Bet sulas satur arī citas tikpat noderīgas vielas, kam var būt neparedzama ietekme uz organismu dažādos apstākļos. Mēs nedrīkstam piemirst, ka mūsdienu apstākļos, mēs bieži vien lietojam dažādas ķīmiskas zāles. Daudzi pat visa mūža garumā. Mēs īsti nezinām, kā ķīmiskās vielas saprotas organismā ar ne mazāk aktīvajām bioķīmiskajām vielām, kas atrodamas sulu sastāvā.
Šodien ir pilnīgi noteikti zināms, ka, piemēram, greipfrūtu sula satur vielu naringīns, kas spēj pastiprināt vai tieši otrādi – samazināt, atsevišķu zāļu darbību un ietekmi. Tas ir tāpēc, ka naringīns spēj apturēt to fermentu darbību aknās, kas izdalās atsevišķu zāļu iespaidā, kā rezultātā to skaits organismā uzkrājas un izraisa saindēšanos. Iznīcinot citus fermentus, naringīns samazina atsevišķu zāļu iedarbību.
Tomēr naringīnam pašam par sevi ir laba iedarbība – tas aktivizē vielmaiņu un palīdz sadedzināt liekos taukus. Tieši tāpēc to tik daudzi iesaka pie diētas ( ja nav kuņģa problēmas ).
Vēl kāda nianse par svaigi spiestajām sulām – tās ir labas tikai tad, ja augļi un dārzeņi, kurus lieto sulu spiešanai, ir audzēti ekoloģiski tīros apstākļos, to audzēšanā, uzglabāšanā nav izmantotas ķimikālijas. Pat, ja spiežot sulu, liela daļa ķīmijas paliek augļa vai dārzeņa pārpalikumos, daļa tomēr nonāk arī sulā – tieši šī iemesla dēļ nevajadzētu dzert litriem sulas, ja nav 100 % pārliecības par produkta ekoloģiskumu.
Dzert vai nedzert?
Protams, ka dzert! Bet ar prātu, apsverot visus „plusus” un „mīnusus”, kā arī konsultējoties ar ārstu, ja tiek lietoti kādi medikamenti.
Kādi tad ir tie galvenie noteikumi, pagatavojot un lietojot svaigi spiestas sulas:
- Svaigi pagatavotu sulu ir jādzer jau uzreiz, jo bioloģiski aktīvās vielas sāk noārdīties jau pēc pāris minūtēm. Izņēmums ir biešu sula – to pēc spiešanas ir jāievieto ledusskapī uz 2 stundām, lai vielas, kas varētu kaitīgi ietekmēt organismu, izšķīstu.
- Svaigi spiestas sulas ir jādzer 30 – 40 minūtes pirms ēšanas, ne vēlāk, tad tās iedarbība būs vislabākā, jo ātri iesūcas tukšā dūšā un bioķīmiskie procesi sāk darboties. Pēc ēšanas sulas labāk nedzert. Jo īpaši augļu sulas, jo tad tās, sajaucoties ar pārtiku, var veidot lielu gāzu daudzumu zarnās.
- Sulu vislabāk dzert caur salmiņu un pēcāk muti izskalot ar ūdeni. Lielais organisko skābju daudzums sulās, mīkstina un iznīcina cietos zobu audus. Tieši tāpēc zobārsti neiesaka pēc sulu dzeršanas uzreiz tīrīt zobus ar zobu birsti. Tikai izskalot muti ar ūdeni.
- Dārzeņu sulas ( izņemot tomātu ) nedrīkst lietot lielos daudzumos, tās labāk ir sajaukt ar augļu sulām, piemēram, ābolu. Burkānu un biešu sula šādos kokteiļos nedrīkst būt vairāk kā trešdaļa no kopējā porcijas daudzuma. Pie biešu sulas ir jāpierod pakāpeniski: sākot ar nelielu daudzumu, ko atšķaida ar ūdeni, jo daži cilvēki nepanes biešu sulu.
- Sulas no augļiem, kuriem ir kauliņi ( ķiršu, aprikožu, plūmju, persiku ), nav ieteicams jaukt ar citām sulām. Bet sulas, kuras satur sēkliņas ( ābolu, vīnogu, jāņogu ) var droši jaukt ar citam sulām. Piemēram, ābolu sula labi sader ar dārzeņu sulām: biešu, kāpostu, burkānu utt..
Vai var ārstēties ar svaigi spiestām sulām?
Ar svaigi spiestu sulu palīdzību, ja tās lieto regulāri un mērenā daudzumā, var dziedēt ķermeni pilnībā, ja tā veselības problēmas ir radušās no šlakvielām, kas pārmēru sakrājušās organismā. Sulas var likt vielmaiņai strādāt ātrāk un spēcīgāk, sniegs mundrumu, veselību, nomierinās nervus, stiprinās imūnsistēmu.
Tomēr jāatceras, ka vienmēr, pirms uzsākat kādu sulu kūri, lai palīdzētu organismam atveseļoties, noteikti pirms tam ir jākonsultējas ar ārstu, lai tiešam gūtu labumu, nevis kaitējumu.
