Pārtikas izniekošana – lielākais mūsdienu netikums

Lielākā daļa mājsaimniecību regulāri laukā izmet pārtikas produktus, kuri vairs nav piemēroti lietošanai uzturā. Vairums to uzskata par normu, jo precīzi aprēķināt to, cik daudz un kādus pārtikas produktus mēs gribēsim un varēsim patērēt ir ļoti grūti. Ja skatāmies uz katru mājsaimniecību atsevišķi, tad tas tiešām ir sīkums. Katra mājsaimniecība laukā izmet aptuveni 10% no iegādātajiem produktiem. Pāris izmesti produkti mēnesī nenodara nekādu lielo ļaunumu ne videi, nez arī ietekmē kopējo pasaules resursu patēriņu, bet kopā skaitļi ir milzīgi. Ik gadu vairāk nekā 20 miljardi kilogramu pārtikas tiek izmesta laukā. Šāds pārtikas apjoms būtu pietiekams, lai ievērojami mazinātu badu attīstības valstīs, kā arī tas palīdzētu mazināt piesārņojumu.

Pirmkārt, šāda ēdiena izniekošana ir neētiska, jo, kamēr vairāki miljardi cilvēku mirst badā vai arī pārtiek ar ļoti minimālu pārtikas apjomu. Tiesa gan tas, ka attīstītajās valstīs ēdiens tiks taupīts vēl negarantē to, ka attīstības valstīs bads mazināsies, tomēr, pārtikas neizniekošana ir sava veida solidarizēšanās un ētikas principu ievērošana. Tomēr, tas nebūs nav vienīgais ļaunums, ko nodara ēdiena izniekošana. Tas arī tiešā veidā ietekmē vidi, jo pārtikas produktu ceļš no ieguves līdz patērēšanai ir ļoti garš. Tiek patērēti resursi, lai produktus izaudzētu, transportētu, ražotu utt. Tas viss rada kaitējumu videi un ja beigās produkts tiek vienkārši izmesta laukā, tas viss ir bijis veltīgi. Arī pats laukā izmestais ēdiens ir piesārņojums, jo, kaut arī, tas dabā sadalās, tas izdala dažādas gāzes un kaitīgas vielas, kas negatīvi ietekmē dabu. Īsāk sakot, no pārtikas izniekošanas negatīvās ietekmes ir daudz, dažādas un ļoti nopietnas.

Kā iemeslu tam, lai nepiedomātu pie racionāla pārtiks patēriņa, daudzi min to, ka pārmaiņas vienā mājsaimniecībā tāpat neko nemainīs, taču tieši šāda attieksme ir pamats nereāli lielajam izniekotās pārtikas apjomam. Katram ir jāsāk pašam ar sevi un tad arvien vairāk cilvēku sāks sekot šim pozitīvajam piemēram, bez tam, pārtikas racionāla izmantošana nav nedz dārga, nedz apgrūtinoša, tieši pretēji – tas ļauj taupīt naudu un dod iespēju pieiet radoši maltīšu gatavošanai. Kas tad ir tās lietas, ko katrs var darīt, lai mazinātu nelietderīgu pārtikas produktu izniekošanu.
Pirmkārt, ir jāplāno ēdienreizes un jādodas iepirkties pēc iespējas biežāk. Tad būs iespējams daudz efektīvāk izplānot to, cik daudz pārtikas vajadzēs. Ja pārtikas pirkšana tiek veikta reizi nedēļā vai retāk, tad ir skaidrs, ka daļa pārtika paliks pāri. Vislabāk būtu sastādīt maltīšu plānu, tādējādi netiks veikti pirkumi, kuriem beigās nav pielietojuma.

Otrkārt, ir jācenšas izlietot visus produktus, kas atrodami mājās, pirms tie kļūst veci un nelietojami uzturā. Nereti gadās tā, ka pāri paliek dažādi produkti, bet nav ideju, kā tos visus varētu sakombinēt vienā ēdienā. Tādā gadījumā, viens variants ir eksperimentēt un gatavot dažādus sautējumus, zupas, sacepumus, picas vai citus ēdienus, kur var variēt ar sastāvdaļām. Otrs variants ir izmantot interneta rīkus, kas palīdz izdomāt ko var gatavot no konkrētiem pārtikas produktiem. Ievadot produktu nosaukumus, jums tiks piedāvātas receptes.

Treškārt, nevajadzētu pārāk lielu uzmanību vērst uz realizācijas terminiem. Dauzi met laikā visus produktus, kuriem ir beigušies realizācijas termiņi, jo šie produkti teorētiski skaitās veci, taču realitātē, tā vairumā gadījumu nav. Realizācijas termiņus nosaka ražotājs, tādējādi noņemot atbildību no sevis, gadījumā, ja kādas problēmas izraisījis pārtikas produkts, kurš kļuvis vecs. Precīzi pateikt to, cik ilgi produkts būs derīgs nav iespējams, tāpēc ražotāji uzliek šos termiņus ar drošu rezervi. Nereti arī produkti, kuriem termiņš ir beidzies, ir piemēroti lietošanai uzturā, tāpēc to vajadzētu izvērtēt pēc savām maņām – ožas, redzes un garšas. Proti, ja produkts izskatās, garšo un smaržo labi, to droši var lietot uzturā arī pēc realizācijas termiņa beigām.

Mūsu ieteikums būtu ikvienam izturēties pret šo netikumu nopietni. Tam ir patiešām daudz negatīvo seku, tāpēc ir jāsāk domāt par to, kā efektīvi patērēt iegādātos pārtikas produktus. Arī viena cilvēka darbībām ir pozitīva ietekme uz kopējo pārtikas izniekošanas apjomu, tāpēc sāciet paši ar sevi un savu mājsaimniecību.