“Tīrāk” ir vienlīdzīgs ar “nāvīgāk”?
Mākslīgā tīrība – drauds mums visiem
Galvenie atslēgas vārdi, kas pārliecina patērētājus rūpēties par savu veselību un vides tīrību, ir “antibakteriāls”, “mikrobus iznīcinošs”. Zinātnieki gan uzsver – pastiprinātām rūpēm par sterilu vidi ir jābūt slimnīcās, bet ne mājās. Cilvēka organisms pieņem apkārtējo vidi ar tās dabiskajiem “mošķīšiem”, neradot gigantiskus draudus veselībai (pretēji tam, kā to ataino dažādi saimniecības preču ražotāji). Pārsvarā šādi līdzekļi nodara ne tikai kaitējumu nelāgajām baktērijām, bet arī cilvēkam, dzīvniekiem un apkārtējai dabiskajai videi. Nevajadzētu piemirst, ka vielas, kurām piemīt dezinfekcējoša iedarbība, tiek pievienotas arī veļas pulveriem, trauku mazgājamiem līdzekļiem, ziepēm, dušas želejām, pat šampūniem un zobupastām. Šīs vielas izraisa gan ādas alerģijas, gan spēcīgi kairina nervu un elpošanas sistēmas, kā arī bojā ādas dabisko aizsargslāni. Kad vielas savu “melno” darbu ir padarījušas mūsmājās, tās ar notekūdeņu palīdzību nonāk jūrā, kaitējot tās dabiskajam līdzsvaram. Piemēram, jūras putniem rada endokrīnās sistēmas traucējumus.
Dezinfekcijas līdzekļi un produkti, kas satur sintētiskās aktīvās vielas, šobrīd tiek ļoti plaši un aktīvi reklamēti. Tie satur tādas vielas kā halogēnus, fenolus, kas iznīcina derīgos mikroorganismus. Patiesība ir tāda, ka lielākā daļa ražotāji pat nespēj pierādīt ar pētījumu rezultātiem, ka dezinfekcijas līdzekļi tiešām iedarbojas efektīvi uz sliktajām baktērijām.
Latvijā statistikas un pētījuma dati liecina, ka notekūdeņu daudzums turpina ik gadu pieaugt. Pieaug arī to piesārņojums ar nitrātiem, slāpekli, amonija slāpekli, sintētiski aktīvajām vielām un dažādiem naftas produktiem.
Nav arī īpašu noteiktumu, kas regulē šādu līdzekļu izplatīšanu un lietošanu, marķējumā tikai norādīt to kaitīgo iedarbību uz vidi. Hlors, piemēram, ir spēcīgas iedarbības viela. Tomēr tas tiek plaši izmantots saimniecības precēs, attiecīgi tikai norādot, ka ar šo produktu, kas satur hloru, jārīkojas uzmanīgi un tas var kaitēt veselībai. Satraukumu rada arī fosfora un slāpekļa palielināšanās notekūdeņos. Abas vielas tiek pievienotas veļas pulveriem. Tātad – izmantojot veļas mašīnu, mēs radam papildus piesārņojumu un draudus videi. Izņēmums ir tad, ja lietoti tiek speciālie veļas pulveri, kas nesatur kaitīgas vielas.
Neapdomīgi uzglabājot tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus, cieš bērni. Nepareizi lietojot (ēdot, dzerot, turot a
tklātas liesmas vai siltuma avota tuvumā, sajaucot ar citiem līdzekļiem), var rasties smagi ķīmiski apdegumi, saindēšanās. Lielākā daļa dezinfekcijas līdzekļi satur ļoti bīstamas vielas:
- Virsmas tīrāmajos līdzekļos ķīmiskās vielas ir toksiskas, kancerogēnas un lēni gaistošas (jāpiemetina, ka kontaktlēcas ļoti labi absorbē vielu izgarojumus, radot acīm ilgstošu saskari ar tiem). Antibakteriālie līdzekļi satur bīstamas vielas – biocīdus.
- Arī triklozāns ir bieži sastopams šādos līdzekļos (to plaši izmanto arī zobu pastās) – antibakteriāla viela, kas nogalina gan labās, gan sliktās baktērijas. Izraisa aknu un hormonālās sistēmas bojājumus, vēzi. To izmanto arī kā... pesticīdu.
- Dezinfekcijas līdzekļus bieži papildina ar sintētiskajām smaržvielām. Tās uzkrājas dzīvnieku, cilvēku audos, tiek nodotas talākajām paaudzēm, izraisa vēzi un dažāda veida alerģijas.
- Tāpat saturā ir atrodami ftalāti – kancerogēnas vielas, rada hormonālās sistēmas traucējumus.
- Tīrīšanas līdzekļos bieži izmantota tiek aktīva, bet kancerogēna, viela paradihlorbenzols (paradichlorobenzene).
- Atrodamas arī šādas vielas: nātrija ūdeņraža sulfāts (sodium hydrogen sulphate) – kodīga skābe, sālsskābe (hydrochloric acid), nātrija ūdeņraža hlorīds (sodium hydrogen chloride),
Tīri, spoži, bet mazāk kaitējuma?
Nez vai ieteikums – izmantot tikai lupatas, tīru ūdeni un veļas ziepes – apmierinās visprasīgākos saimniekotājus. Lai gan ar to visu būtu pietiekami.
Zināšanai nebūtu slikti iegaumēt:
- Ķīmiskos un speciālos antibakteriālos līdzekļus iespējams aizstāt ar dabiskiem produktiem: piemēram, sodu, citronu, sāli, talku, kalcinēto sodu (nātrija karbonāts), ēteriskajām eļļām, krustnagliņām, greipfrūtu, balto etiķi, tējas koka eļļu, olīveļļu utt.
- Mazgāšanas līdzekļi, kas satur triklozānu un mākslīgās smaržvielas, ir ļoti bīstami. Mazāk kaitīgiem produktiem ir īpašs ekomarķējums.
- Pirms tiek iemesta iepirkuma grozā kārtējā spilgti izreklamētā tīrīšanas līdzekļa pudele, jāatceras, ka daudzas vielas, ko satur šis līdzeklis, ir atrastas gan mātes pienā, gan zivīs, kas tiek lietotas uzturā.
- Tāpat vērts atcerēties, ka liela daļa līdzekļa sastāvā ir ūdens. Lai to iepakotu un pārvadātu, nepieciešams patērēt daudz enerģijas, paaugstinot globālo sasilšanu. Daudzi ražotāji veic eksperimentus ar dzīvniekiem, piesārņo apkārtējo vidi, ražošanas procesā tiek pārkāptas cilvēktiesības.
- Pastāv iespēja izvēlēties tīrīšanas līdzekļus, kas satur uz augu bāzes izgatavotas virsmaktīvas vielas (citrons, soda).
Katrs solis, kustība, ko veicam, ietekmē ne tikai mūsu mājas vidi, bet arī mūs pašus. Sargāsim sevi un savus mīļos...
