Dzīves stila pārmaiņas, kas palīdzēs apkārtējai videi

Ekoloģisks un videi draudzīgs dzīvesveids mūsdienās ir visai aktuāls. Daudzi vēlas gan uzlabot savu veselību un dzīves kvalitāti gan arī dot ieguldījumu apkārtējās vides saudzēšanā. Diemžēl pilnībā ekoloģiska dzīvesveida ievērošana 21. gadsimtā ir gandrīz neiespējama. Katrs no mums atstāj savu ekoloģisko pēdu, jo mēs visi patērējam resursus un radām piesārņojumu. Pilnībā no kā tāda izvairīties mēs neveram, taču ir daudz dažādu veidu, kā mēs varam palīdzēt videi, būtiski nemainot savu ikdienu.

1. Līdz minimumam samaziniet automašīnas izmantošanu
Tieši transporta līdzekļu radītās izplūdes gāzes ir tās, kas rada vislielāko CO2 izmešu daudzumu. CO2 un citas gāzes ir galvenie siltumnīcas efekta un globālās sasilšanas izraisītāji, tāpēc ir ļoti būtiski samazināt katra cilvēka atstāto oglekļa dioksīda pēdu. No visiem transporta veidiem nereti vislielāko piesārņojumu rada tieši personīgā motorizētā transporta izmantošana. Protams, ir situācijas, kad izmantot personīgo transportlīdzekli ir izdevīgi, vai pat tā ir vienīgā racionālā opcija, taču vajadzētu rūpīgāk izvērtēt alternatīvas un site de comparație a împrumuturilor în România. Piemēram, ja jāmēro nelieli attālumi, varat auto aizvietot ar velosipēdu vai iešanu kājām. Ja vienam jāmēro lieli attālumi, labāk izmanto sabiedrisko transportu. Alternatīvu ir daudz, ir tikai jāprot izvērtēt, kas ir labākais risinājums katrā konkrētajā situācijā, lai CO2 izmešu daudzums būtu pēc iespējas mazāks.

2. Samaziniet gaļas patēriņu
Mūsdienās visai populārs ir arī veģetārisms, tomēr ne visiem šāda opcija ir pieņemama. Daudzi vēlas lietot uzturā gaļu un nelielos daudzumos, veselības nolūkos tas pat būtu vēlams, tomēr jāsaprot, ka gaļas industrija patiešām nodara ļoti lielu ļaunumu videi. Nav runa par dzīvnieku nogalināšanu tiešā veidā, bet gan daudzajām blakus ietekmēm. Pirmkārt, mūsdienu gaļas industrija veicina cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, jo tie tiek turēti nepieņemamos apstākļos, neievērojot nekādas sanitāra normas. Daudzi dzīvnieki ir spiesti dzīvot šauros būros un tie ir pakļauti pārbarošanai, hormonu injekcijām utt. Otrkārt, mājlopu audzēšana arī ir pamats siltumnīcas efekta izraisīšanai, jo lopkopība rada metāna un citu gāžu izdalīšanos. Treškārt, lopkopība ir iemesls zemes noplicināšanai un ekosistēmu izjaukšanai. Samazinot gaļas patēriņu, jūs pozitīvi ietekmēsiet lauksaimniecības nozari.

3. Pērciet ekoloģiskus produktus
Ļoti liela nozīme ekoloģiska dzīvesveida ievērošanā ir ekoloģisku produktu patēriņam. Godīgi sakot, izvēlēties tikai ekoloģiskus produktus, nav viegls uzdevums. Pirmkārt, ekoloģiskie produkti nereti ir dārgāki, nekā neekoloģiskie un otrkārt, ne viss, kas saka “eko” patiešām arī par to liecina. Lai saprastu, vai produkts patiešām ir ekoloģisks t.i. dabīgs un videi draudzīgs, ir rūpīgi jāizlasa produkta aprakts, jāizpēta sastāvdaļas un jāpievērš uzmanība marķējumiem. Bez tā visa nav iespējams noteikt, vai tiešām produkts ir ekoloģisks vai nē.

4. Taupiet resursus
Tāpat ļoti būtiski ir prast taupīt resursus. Mums šķiet pašsaprotami tas, ka pa krānu tek ūdens, no rozetēm nāk enerģija un visu pārējo var nopirkt veikalā, taču visi resursi uz pasaules ir ierobežoti un tieši nelietderīga resursu izmantošana ir tā, kas rada badu, nabadzību, negatīvas izmaiņas dabā un klimata pārmaiņas. Lai no tā izvairītos ir rūpīgi jāpiedomā pie tā, kā mēs patērējam sev pieejamos resursus. Piemēram, ūdeni var taupīt, retāk lietojot veļasmašīnu un trauku mazgājamo mašīnu. Elektrību var taupīt vienmēr izslēdzot gaismu un citas elektropreces, kad tās nav vajadzīgas, kā arī nepatērējot vampīrisko enerģiju. Ēdienu var taupīt, plānojot maltītes un pērkot tikai tos produktus, kas patiešām ir nepieciešami. Variantu ir daudz, tikai jāprot saskatīt, kurt tieši jūs resursus izmantojat nelietderīgi.

5. Izglītojiet sevi un citus
Visbeidzot, veltiet laiku tam, lai sapratu, kas ir ekoloģiski un kas nav. Daudzi pat nenojauš, kā pašsaprotamas lietas var ļoti negatīvi ietekmēt dabu un apkārtējo vidi. Piemēram, tāds sīkums kā plastmasas maisiņu izmantošana var radīt neiedomājamu piesārņojumu un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mūsdienās jūras un okeāni ir kļuvuši teju toksiski. Tas ir tikai viens no piemēriem. Izglītojieties un iemācieties, kā dažādu produktu patēriņš var ietekmēt gan jūsu pašu veselību, gan dabu. Tāpat, padodiet šo informāciju tālāk, lai zaļi domājošo cilvēku būtu arvien vairāk un kopā mēs varētu panākt patiešām pozitīvas pārmaiņas.

Rakstu sagatavojis portāls imprumutacum.ro.

Ekoloģisks mājas interjers

Ar ekoloģisku dzīvesveidu vairums saprot tieši ekoloģisku pārtikas produktu un tīrīšanas līdzekļu patēriņu, kā arī resursu taupīšanu ikdienā. Tas viss patiešām pieder pie ekoloģiska dzīvesveida, taču šis termins ir daudz plašāks. Tikai retais padomā par to, ka arī, piemēram, interjera dizaina izvēlē ver tikt ievēroti ekoloģiski principi. Patiesībā tas pat ir ļoti būtiski, jo iekārtojot un remontējot savu mājokli, nereti tiek izmantotas daudzas patiešām kaitīgas vielas un produkti, kā arī netiek piedomāts pie resursu lietderīga patēriņa. Kas ir ekoloģisks interjera dizains un kā to izveidot arī savās mājās?

Tāpat kā ekoloģisks dzīvesveids kopumā, arī ekoloģiska interjera dizaina izvēle paredz, ka tie izmantoti tikai produkti un pakalpojumi, kas ir ekoloģiski t.i. nenodara kaitējumu veselībai un apkārtējai videi ne tiešā veidā ne pastarpināti, kā arī paredz racionālu resursu izmantošanu. To var panākt dažādos veidos.

1. Neizmantojiet toksiskus un veselībai nedraudzīgus produktus
Pirmais nosacījums ir izvairīšanās no patiešām kaitīgiem produktiem, kas negatīvi ietekmē gan cilvēku veselību, gan apkārtējo dabu, šim produktam jebkādā veidā nonākot ārējā vidē. Parasti šāda veida produkti ir dažādas līmes, saistvielas, putas, krāsas (creditos con asnef) utt. Pirmkārt, tās izmantojot, cilvēks pats sevi indē, jo ieelpojot toksisku vielu daļiņas var rasties visdažādākās veselības problēmas un otrkārt, šīm vielām nonākot dabā, tās negatīvi ietekmēt dzīvos organismus. Ja domājat, ka šādas vielas dabā nonāk reti, jūs maldāties. Šie produkti nereti paliek pāri visai lielos daudzumos un tāpēc, tie tiek izmesti laukā. Tad nu šīs kaitīgās vielas var nogalināt vai negatīvi ietekmēt dzīvos organismus un arī radīt vides un biotopu pārmaiņas.

2. Izmantojiet ne tikai dabīgus, bet arī ekoloģiskus materiālus
Daudzi īsti nesaprot, starpību starp vārdiem dabisks un ekoloģisks, noturot tos par sinonīmiem. Pērkot dabīgus produktus interjera izveidei, cilvēki domā, ka izdara labu darbu un palīdz videi un sev, taču tā ne vienmēr ir. Ekoloģiski produkti ir tie, kas ne vien ir gatavoti no dabīgām izejvielām, bet kuru ražošanas procesā nav nodarīts kaitējums dabai un cilvēkiem. Tas nozīmē, ka, piemēram, šie produkti nav apstrādāti ar ķimikālijām, to ražošanas un arī transportēšanas procesos ir domāts par efektīvu enerģijas izmantošanu, izejvielas ir iegūtas no atjaunojamiem resursiem un to ieguve nenodara kaitējumu dabai utt. Izvēloties būvmateriālus, dizaina priekšmetus mēbeles u.c. šādu informāciju noskaidrot nav viegli, tomēr to vajadzētu pacensties izdarīt, ja vēlaties, lai jūsu interjers patiešām ir ekoloģisks.

3. Plānojiet resursus
Veicot ikdienas pirkumus, cilvēki parasti piedomā pie tā, lai šie pirkumi tiktu izlietoti racionāli un netiktu izmesti laukā, bet, veicot remontus un iekārojot mājokli, tas nereti piemirstas. Vairums labāk nopērk vairāk, lai nepietrūktu, tomēr tas noteikti nav pieskaitāms pie ekoloģijas principiem, jo tā ir lieka resursu izmantošana un piesārņojuma radīšana. Protams, neliela rezerve ir vajadzīga, tomēr pirms interjera pārmaiņām noteikti vajadzētu kārtīgi visu nomērīt, lai zinātu, kādos daudzumos, kas ir vajadzīgs. Tā jūs gan palīdzēsiet videi, gan arī ietaupīsiet naudu.

4. Izvēlieties piemērotu, videi draudzīgu apgaismojumu
Interjerā svarīgs aspekts ir apgaismojums. Protams, pirmkārt, ir jādomā par to, lai apgaismojums būtu piemērotas telpu iemītnieku vajadzībām, taču, vajadzētu arī mazliet piedomāt pie ekoloģijas principiem, jo apgaismojuma izvēle tiešā veidā ietekmēs elektroenerģijas patēriņu. Par laimi, funkcionāls apgaismojums, prasti nozīmēs arī ekoloģisks apgaismojums, jo tas būs iespējams izmantot tieši tādu gaismas apjomu, kāds nepieciešams un nebūs lieki jāpatērē elektroenerģija. Vēl, lai taupītu elektroenerģiju, izmantojiet LED spuldzes, kas var dot tādu pašu gaismas daudzumu kā tradicionālās kvēlspuldzes, tašu, izmantojot daudz mazāku enerģijas apjomu.

Šie ir tikai daži piemēri, kas parāda, kā ekoloģijas pamatprincipi tiek ievēroti, izvēloties interjera dizainu. Pamatā, jebkurai darbībai un jebkurai izvēlei vajadzētu būt pārdomātai. Interjerā katra lieta ir būtiska, tāpēc piedomājiet, kā tā ietekmēs jūsu veselību un apkārtējo vidi. Tāpat piedomājiet pie tā, vai šiem produktiem ir pieejamas ekoloģiskas alternatīvas.

Par ekoloģiju mājās un laukā vairāk raksta portāls http://www.creditorapido247.com/.

Ekoloģisks uzturs: kā to panākt bez lieks piepūles un tēriņiem?

Viens no ekoloģisks dzīvesveida stūrakmeņiem ir ekoloģisks uzturs. Bioloģisku, ekoloģisku un tīru pārtikas produktu lietošana uzturā ir ne vien cilvēka veselībai laba, bet arī mazina piesārņojumu un cita veida kaitējumu, kāds tiek nodarīts ražojot un patērējot komerciāli ražotos produktus. Nereti tiek uzskatīts, ka ekoloģiski pārtikas produkti ir ārkārtīgi dārgi un nepieejami, tāpēc cilvēki par ekoloģisku uzturu pat īpaši neinteresējas. Patiesībā, veselīgs un dabīgs uzturs ne vienmēr nozīmē liekus tēriņus un pūles ikdienā. Sekojot dažiem ieteikumiem, jūs varēsiet panākt, ka jūsu veselība uzlabojas, ekoloģiskā pēda samazinās un pats labākais, nauda ietaupās.

1. Izslēdziet no savas ēdienkartes pusfabrikātus
Pusfabrikāti ir nevēlami lietošanai ļoti daudzu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tie ir pilni ar sintētiskajiem konservantiem, e-vielām, taukiem utt. Otrkārt, tie parasti tiek fasēti kaitīgos plastmasas iepakojumos, kas saindē gan pašu pārtiku gan pēc izlietošanas arī apkārtējo vidi. Treškārt, tiem ir zema uzturvērtība, līdz ar to, ēdot pusfabrikātus ātri vien atkal sajutīsit izsalkumu, bet pats galvenais – tie ir dārgi un nāk no Somijas. Jums ir jāmaksā ne vien par izejvielām, bet arī darbu, kas ieguldīts šos produktus gatavojot. Atsakoties no pusfabrikātiem, jūs ievērosiet ekoloģiska uztura principus, taču ietaupīsiet naudu.

2. Pielāgojiet ēdienkarti sezonai
Daudzi uzskata, ka bioloģiski un ekoloģiski augļi un dārzeņi izmaksā ārkārtīgi dārgi. Šāds mīts ir radies tāpēc, ka šie produkti ir dārgi ne-sezonā. Loģiski, ka ilglaicīgi uzglabāt augļus un dārzeņus, neizmantojot sintētiskos konservantus ir ļoti grūti, tāpēc šo produktu ražošanas izmaksas un līdz ar to arī tirgošanas cenas būtiski pieaug, taču, ja ēdienkarte tiek pielāgota sezonai, izmaksas pat samazinās. Tirgū vai arī no zemniekiem sezonā ir iespējams iegādāties produktus, kuru cenas ir daudz zemākas nekā importa produktiem veikalos. Vasarā varat iegādāties visdažādākos augļus, dārzeņus, ogas utt., bet ziemā vairāk izmantot saknes, kā, piemēram, burkānus, kartupeļus utt.

3. Izziniet dažādas ēst gatavošanas metodes
Kā jau minēts, daudzi atsakās no veselīgiem, ekoloģiskiem ēdieniem nevis naudas dēļ, bet gan tāpēc, ka tas ir vienkāršāk un ikdienā aizņem mazāk laika. Nenoliedzami, uzsildīt jau minētos pusfabrikātus vai nopirkt ātrās uzkodas ir daudz ātrāk un vienkāršāk nekā pašam gatavot mājās, taču, ir iespējams arī pagatavot veselīgu, uzturvielām bagātu un videi draudzīgu maltīti vien dažu minūšu laikā, ja tiek izmantotas pareizās metodes. Tipisks piemērs ir ēdiena gatavošana tvaicēšanas vai vārīšanas katlos ar automātiskām funkcijām. Tajos vien jāieliek produkti un tie vienmērīgi pagatavosies. Ēdiens nav jāpieskata vai jāpārbauda, vien jāgatavo pēc instrukcijām. Šādi katli gan ir padārgi, taču tas ātri vien atmaksāsies, jo vairs nebūs nepieciešamības pirkt negaršīgos, kaitīgos un pats galvenais, dārgos pusfabrikātus.

4. Samaziniet gaļas patēriņu
Visbeidzot, ļoti būtiski ir samazināt gaļas patēriņu. Gaļas industrija nodara neiedomājami lielu kaitējumu apkārtējai videi, tāpēc industriāli ražoto gaļu un gaļas produktus uzturā lietot nevajadzētu vispār. Protams, daudziem šis upuris varētu būt pārāk liels, tāpēc mūsu ieteikums ir vien samazināt gaļas patēriņu un vairāk izvēlēties gaļas produktus no bioloģiskajām saimniecībām. Sākumā varētu šķist, ka tas nemaz nav ieteikums, kas neprasa liekas pūles un tēriņus, taču patiesībā gaļas cenas tirgū un veikalos būtiski neatšķiras, bez tam, veikalu gaļa nereti ir piesūcināta ar ūdeni un citām vielām, lai būtu smagāka, taču to gatavojot, ūdens iztvaiko. Gaļa no zemniekiem būs daudz vērtīgāka un gatavošanas procesā tās apjoms būtiski nemainīsies, līdz ar to, šādu gaļu varat pirkt mazākā daudzumā.

Šie piemēri pierāda to, ka ekoloģisks, veselīgs uzturs nebūt nav greznība, ko var atļauties vien bagātnieki vai tie, kam ikdienā ir daudz laika gatavošanai. Ikviens var atļauties ēst veselīgi un ekoloģiski, vien jāpārdomā savas izvēles un rīcību ikdienā.

Paldies musu superīgajiem draugiem iekš superlaina!

Vai veļas mazgāšana var būt videi un veselībai draudzīga?

Veļas mazgāšana, izmantojot veļas mazgājamo mašīnu, ir atzīta par vienu no videi visnedraudzīgākajām saimniekošanas metodēm mājsaimniecībās. Mazgājot veļu veļasmašīnā un lietojot komerciālos tīrīšanas līdzekļus, dabā nonāk dažādas kaitīgas vielas, kas atrodas šajos līdzekļos, bez tam, tiek patērēts arī liels enerģijas un ūdens daudzums. Arī cilvēka veselībai vairums veļas mazgāšanas līdzekļu nav īsti labi. Par spīti tam visam, ekoloģisko principu ievērošana veļas mazgāšanā nav diez ko populāra, jo citas veļas mazgāšanas metodes ir daudz laikietilpīgākas un neefektīvākas. Panākt, ka veļas mazgāšana vispār nekādā veidā nelabvēlīgi neietekmē apkārtējo vidi nav iespējams, taču ir metodes, kā šo procesu padarīt videi draudzīgāku.

1. Jāizvēlas atbilstoša mazgāšanas temperatūra
Pastāv populārs mīts, ka apģērbi pilnībā izmazgājas tikai ļoti augstā temperatūrā, taču tā nav patiesība. Arī zemākā temperatūrā lielākā daļa apģērbu izmazgāsies ļoti labi. Izmantojot nepamatoti augstu ūdens temperatūru jūs tikai riskējat sabojāt savu apģērbu un lieki patērējat energoresursus. Mazgājot apģērbus, ievērojiet norādes, kas atrodamas uz apģērbu birkām. Tad ūdens un energoresursi tiks izmantoti maksimāli efektīvi un videi tiks nodarīts daudz mazāks kaitējums. Ir pierādīts, ka samazinot ūdens mazgāšanas temperatūru no 700 C uz 300 C, jūs varēsiet ietaupīt pat 75% no patērētās elektroenerģijas.

2. Meklējiet videi draudzīgus mazgāšanas līdzekļus
Tāpat arī daudzi cilvēki uzskata, ka videi draudzīgie, ekoloģiskie mazgāšanas līdzekļi kārtīgi neiztīrīs traipus no apģērbiem, taču tā arī nav patiesība. Ekoloģiskie veļas mazgāšanas līdzekļi tīra traipus tik pat labi, kā citi tīrīšanas līdzekļi, tikai tiem nav pievienotas krāsvielas, aromatizētāji un dažādas kaitīgas vielas. Izvēloties tīrīšanas līdzekļus, galvenokārt pievērsiet uzmanību tam, lai tie nesaturētu nātrija hipohlorītu, hloroformu un citus hlora savienojumus, kā arī fosforus. Tie ne vien nodara neiedomājami lielu kaitējumu dabai, bet arī cilvēka veselībai.

3. Neizmantojiet balinātājus un veļas mīkstinātājus
Daudzi nevar iedomāties dzīvi bez tādiem produktiem ka balinātājs, veļas mīkstinātājs utt. Tie tiek uzskatīti par nepieciešamību, kaut gan nereti apģērbam nodara lielāku kaitējumu nekā labumu. Tie bojā auduma šķiedras un veļa daudz ātrāk novalkājas, bez tam tie ir produkti, kas nodara vislielāko kaitējumu videi. To sastāvā ir neiedomājami spēcīgas ķimikālijas, kas var izpostīt veselas augu un dzīvnieku sugas, kā arī tās saindē gruntsūdeņus un rada dažādas ādas problēmas un alerģijas cilvēkiem.

4. Mazgājiet drēbes tikai tad, kad veļasmašīna ir pilna
Nereti veļasmašīna tiek darbināta pustukša, jo apģērbi ir nepieciešami tīri gandrīz katru dienu. Tādā veidā tiek nelietderīgi patērēti ūdens resursi, elektroenerģija un drēbes izmazgājas sliktāk, nekā tad, ja veļasmašīna ir pilna. Tā darīt noteikti nevajadzētu. Ja tomēr kāds no apģērba gabaliem ir patiešām nepieciešams, izmazgājiet to ar rokām, nevis darbiniet veļas mašīnu. Ūdens ir ļoti vērtīgs resurss, tāpēc ar tā tērēšanu ikvienam vajadzētu uzmanīties.

5. Rūpējieties par savu veļasmašīnu
Ja veļasmašīna regulāri netiek pareizi kopta, to bieži vien ir jādarbina, vienkārši lai atkaļķotu un iztīrītu. Arī tā ir nelietderīga resursu izmantošana, kas turklāt rada kaitīgus notekūdeņus, jo līdzekļi, kas tiek lietoti veļasmašīnas tīrīšanai paši par sevi ir ļoti kaitīgi. Jaunajām veļasmašīnām ir patīrošie eko režīmi. Ja izmatojat vecāka modeļa veļasmašīnu tad tīriet to manuāli un ik palaikam apsauciet santehniķi, kas iztīrīs to arī no iekšpuses.

Populārākie attaisnojumi ekoloģiska dzīvesveida neievērošanai

Ekoloģisks dzīvesveids mūsdienās ir uzskatāms pat par sava veida aktualitāti. Cilvēki arvien vairāk sāk saprast, kādu ļaunumu ar savām ikdienas izvēlēm, mēs nodarām sev un apkārtējai videi, tāpēc cenšas kaut ko mainīt. Diemžēl vēl joprojām ievērojami lielākā daļa cilvēku izvēlas nesekot ekoloģiska dzīvesveida principiem un dzīvo, domājot tikai par labumu, kas tiek gūts konkrētajā brīdī. Cilvēki meklē dažādus attaisnojumus savai izvēlei, taču patiesībā, tas ir ļoti egoistiski. Šeit būs daži no populārākajiem attaisnojumiem, ko cilvēki lieto, lai neievērotu ekoloģisku dzīvesveidu un pierādījumi tam, ka šie argumenti ir bezjēdzīgi.c

1. Viena cilvēka rīcība neko nemainīs
Daudzi it kā apzinās, kādas būs sekas viņu rīcībai, neievērojot ekoloģiska un zaļa dzīvesveida principus un piekrīt tam, ka kaut kas ir jāmaina, taču uzskata, ka tam tāpat nav jēgas. Uz pasaules ir vairāk kā 8 miljardi iedzīvotāju un katrs no viņiem atstāj savu ekoloģisko pēdu. Ja vien cilvēks savu ekoloģisko pēdu samazinās, tas būs kā piliens okeānā. Kopējo piesārņojumu tas būtiski nemazinās. Tiesa, no viena cilvēka rīcības jēga ir maza, taču kādam ir jābūt pionierim un jārāda piemērs. Tieši šāds domāšanas veids ir daudziem. Ja viens no viņiem celsies un darīs, tad pārējie sekos un tad rezultāti neizpaliks. Arī skeptiķu domas tas mainīs un pasaule ātri vien kļūs daudz tīrāka un labāka.

2. Ekoloģiskie produkti ir dārgi
Vēl ļoti populārs ir uzskats, ka dzīvot zaļi nozīmē tērēt daudz vairāk naudas. Visbiežāk tiek minēts tieši tas, ka ekoloģiski un tīri pārtikas, kosmētikas un citi produkti ir ārkārtīgi dārgi un cilvēki to vienkārši never atļauties. Daudzi produkti nudien ir dārgāki, jo to ražošanas izmaksas ir augstākas, bet tas, vai ekoloģisks dzīvesveids kopumā ir vai nav dārgāks, ir atkarīgs no katra paša izvēlēm. Piemēram, pirkt dārzeņu no bioloģiskajām saimniecībām ne sezonā varbūt patiešām būs dārgāk, taču sezonas laikā šie produkti pat būs lētāki. Vēl jo vairāk, dārzeņus varat audzēt arī pats mazdārziņā vai pat uz balkona. Māju varat tīrīt ar dažādiem organiskiem produktiem, kas arī izmaksās lētāk nekā pirkt ķimikālijas. Resursu taupīšana, kā, piemēram, ūdens un elektroenerģijas patēriņa samazināšana, jau automātiski nozīmē mazākas izmaksas. Kopumā jāsaka, ka varbūt kaut kas arī izmaksās mazliet vairāk, taču to var kompensēt, jo daudzi ekoloģiska dzīvesveida principi pat ļauj ietaupīt naudu.

3. Ekoloģisks dzīvesveids sagādā daudz neērtību
Visbiežāk lietotais attaisnojums laikam ir tas, ka zaļais dzīvesveids prasa daudz laika un piepūles. Piemēram, atteikšanās no personīgā transporta ikdienā un tā aizvietošana ar sabiedrisko transportu, velosipēdu vai kājām, šķiet neiedomājami apgrūtinoša. Tāpat iešana uz bioloģiskās pārtikas veikalu var aizņemt vairāk laika. Arī, piemēram, atkritumu šķirošana prasa mazliet piepūles. Tā ir tiesa, ka daudzi procesi var sagādāt mazas neērtības, bet kopējais laika ietaupījums, izvēloties to nedarīt, būs vien dažas minūtes. Protams, ir gadījumi, kad atsevišķas liets ievērot nav iespējams, taču, tas neliedz darīt to, kas ir jūsu spēkos un kas nekādas lielās problēmas nesagādā.

4. Videi nodarītais kaitējums ir pārspīlēts
Visbeidzot, liela daļa arī uzskata, ka ekoloģisks dzīvesveids nav jāievēro, jo tas viss ir eko aktīvistu izdomājums. Daudzi netic tam, ka klimata pārmaiņas un sugu daudzveidības samazināšanos rada piesārņojums. Pastāv uzskats, ka tas viss pieder pie normāla dzīves cikla un viss kas saistās ar videi nodarīto kaitējumu vairāk vai mazāk ir izdomāts. Ja arī jūs domājat līdzīgi, tad ar steigu sāciet lasīt lielāko universitāšu pētījumus, kas pierāda cilvēka radītā piesārņojuma nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Tas viss ir pētīts un ir pierādīts, ka pasaule mainās mūsu neapdomīgās rīcības dēļ. Mums ir jādara viss, kas mūsu spēkos, lai apstādinātu piesārņojuma rašanos un mazinātu kaitējumu, kas videi jau ir nodarīts.

Pārtikas piedevas, kuras uzturā labāk nelietot

Visi labi apzinās, ka veselīgs uzturs ir ļoti svarīgs. Visu laiku tiek runāts par dažādām kaitīgām pārtikas piedevām, kas rada alerģijas, ādas slimības un pat onkoloģiskas vai citas nopietnas saslimšanas, taču to izmantošana pārtikas produktu ražošanā netiek ierobežota, jo tas ievērojami sadārdzinātu produktu cenas un paši patērētāji nepievērš pārāk lielu uzmanību tam, kas ir pārtikas produktu sastāvā. Daudzi paļaujas uz to, ka kaitīgo vielu izmatošana pārtikas produktu ražošanā tiek stingri kontrolēta un tās tiek pievienotas vien tādos daudzumos, kas nespēj negatīvi ietekmēt veselību, tomēr to lietošana ilgtermiņā var atstāt negatīvu iespaidu uz veselību. Šeit būs uzskaitītas dažas no pārtikas piedevām, ko noteikti nevajadzētu lietot uzturā.

1. Mākslīgās pārtikas krāsvielas
Pārtikas krāsvielas var nodarīt patiešām ļoti lielu kaitējumu veselībai. Šīs krāsvielas ir ļoti dažādas, līdz ar to, arī to ietekmes uz veselību ir visai atšķirīgas, tomēr gandrīz visas mākslīgās pārtikas krāsvielas var izraisīt alerģiskas reakcijas. Ja domājat, ka varat izvairīties no pārtikas krāsvielu lietošanas uzturā, nepērkot gāzētos, krāsainos dzērienus un konfektes spilgtās krāsās, jūs rūgti maldāties. Tās tiek pievienotas, piemēram, arī piena produktiem, gaļai, maizei un daudz kam citam. Tās tiek pievienotas pārtikai lai krāsa padarītu spilgtākas un izteiksmīgākas, ne tikai lai nokrāsotu produktus spilgtos toņos, tāpēc, lai izvairītos no šiem kaitīgajiem produktiem, ir jālasa produktu sastāvs, nevis jānovērtē to izskats.

2. Mākslīgie cukura aizvietotāji
Zinot to, cik kaitīgs ir cukurs, daudzi cilvēki mūsdienās izvēlas uzturā lietot mākslīgos cukura aizvietotājus, uzskatot, ka tādā veidā uzlabos savu veselību, taču patiesībā tā veselībai tiek nodarīts tikai vēl lielāks kaitējums. Ja patiešām vēlaties izvairīties no cukura lietošanas uzturā, izvēlieties dabīgos saldinātājus, kā, piemēram, medu. Mākslīgie saldinātāji var izjaukt vēdera iekšējo mikrofloru un radīt citas veselības problēmas. Arī šos saldinātāju ražošana nodara lielu kaitējumu dabai, jo satur dažādas spēcīgas ķimikālijas.

3. Mākslīgie konservanti
Vienas no vislielākajām indēm, ko lietojams uzturā ir dažādi mākslīgie konservanti. Pat daudzi dabīgie konservanti, kā, piemēram, sāls, nav labi veselībai, taču mākslīgie konservanti ir īpaši bīstami. Tie var izraisīt neiroloģiskus traucējumus, alerģijas un pat vēzi. Ja pārtikas produktu aprakstos atrodiet tādus vārdus vai apzīmējumus kā butilēta hidroksianizols (BHA), butilhidroksitoluols (BHT), terciārais butilhidrokvinons (TBHQ) un nātrija nitrīts, turieties no šiem produktiem pa gabalu. Šīs visas vielas ir ārkārtīgi indīgas un var nodarīt ļaunumu pat mazās devās. Arī to nonākšana dabā nav vēlama, tāpēc labāk šādiem produktiem veikalā metiet līkumu.

4. Transtaukskābes
Transtaukskābes lielos daudzumos ir sastopamas, piemēram, margarīnā un majonēzē, taču tās tiek plaši izmantotas arī daudzu citu produktu ražošanā. Daudzi pat neaizdomājas, ka transtaukskābes ir indīgas, jo sākumā tās pat tika pozicionētas kā veselīgāka alternatīva sviestam, taču tās ir kaitīgas pat ļoti mazās devās. Zinātnieki uzskata kā tieši transtaukskābju lietošana uzturā varētu būt galvenais iemesls tam, kāpēc arvien vairāk cilvēku mūsdienās cieš no paaugstināta holesterīna daudzuma asinīs un mirst no sirds un asinsvadu slimībām. Parasti šo vielu esamība pārtikas produktos tiek īpaši atzīmēta. Pievērsiet tam uzmanību un šādus produktus uzturā nelietojiet.

Kaitīgās vielas pārtikas produktos daudzi pieņem kā kaut ko pašu par sevi saprotamu. Visi zina, ka daudzu produktu sastāvā tās ir, taču nepievērš tam nekādu uzmanību, paļaujoties uz to, ka ja jau visi tos lietos, tad tie never nodarīt kaitējumu veselībai, taču tieši šīs vielas ir pamats mūsdienu izteiktākajām slimībām un veselības problēmām, tāpēc esiet uzmanīgi un pievērsiet uzmanību tam, ko ēdat.

Pārtikas izniekošana – lielākais mūsdienu netikums

Lielākā daļa mājsaimniecību regulāri laukā izmet pārtikas produktus, kuri vairs nav piemēroti lietošanai uzturā. Vairums to uzskata par normu, jo precīzi aprēķināt to, cik daudz un kādus pārtikas produktus mēs gribēsim un varēsim patērēt ir ļoti grūti. Ja skatāmies uz katru mājsaimniecību atsevišķi, tad tas tiešām ir sīkums. Katra mājsaimniecība laukā izmet aptuveni 10% no iegādātajiem produktiem. Pāris izmesti produkti mēnesī nenodara nekādu lielo ļaunumu ne videi, nez arī ietekmē kopējo pasaules resursu patēriņu, bet kopā skaitļi ir milzīgi. Ik gadu vairāk nekā 20 miljardi kilogramu pārtikas tiek izmesta laukā. Šāds pārtikas apjoms būtu pietiekams, lai ievērojami mazinātu badu attīstības valstīs, kā arī tas palīdzētu mazināt piesārņojumu.

Pirmkārt, šāda ēdiena izniekošana ir neētiska, jo, kamēr vairāki miljardi cilvēku mirst badā vai arī pārtiek ar ļoti minimālu pārtikas apjomu. Tiesa gan tas, ka attīstītajās valstīs ēdiens tiks taupīts vēl negarantē to, ka attīstības valstīs bads mazināsies, tomēr, pārtikas neizniekošana ir sava veida solidarizēšanās un ētikas principu ievērošana. Tomēr, tas nebūs nav vienīgais ļaunums, ko nodara ēdiena izniekošana. Tas arī tiešā veidā ietekmē vidi, jo pārtikas produktu ceļš no ieguves līdz patērēšanai ir ļoti garš. Tiek patērēti resursi, lai produktus izaudzētu, transportētu, ražotu utt. Tas viss rada kaitējumu videi un ja beigās produkts tiek vienkārši izmesta laukā, tas viss ir bijis veltīgi. Arī pats laukā izmestais ēdiens ir piesārņojums, jo, kaut arī, tas dabā sadalās, tas izdala dažādas gāzes un kaitīgas vielas, kas negatīvi ietekmē dabu. Īsāk sakot, no pārtikas izniekošanas negatīvās ietekmes ir daudz, dažādas un ļoti nopietnas.

Kā iemeslu tam, lai nepiedomātu pie racionāla pārtiks patēriņa, daudzi min to, ka pārmaiņas vienā mājsaimniecībā tāpat neko nemainīs, taču tieši šāda attieksme ir pamats nereāli lielajam izniekotās pārtikas apjomam. Katram ir jāsāk pašam ar sevi un tad arvien vairāk cilvēku sāks sekot šim pozitīvajam piemēram, bez tam, pārtikas racionāla izmantošana nav nedz dārga, nedz apgrūtinoša, tieši pretēji – tas ļauj taupīt naudu un dod iespēju pieiet radoši maltīšu gatavošanai. Kas tad ir tās lietas, ko katrs var darīt, lai mazinātu nelietderīgu pārtikas produktu izniekošanu.
Pirmkārt, ir jāplāno ēdienreizes un jādodas iepirkties pēc iespējas biežāk. Tad būs iespējams daudz efektīvāk izplānot to, cik daudz pārtikas vajadzēs. Ja pārtikas pirkšana tiek veikta reizi nedēļā vai retāk, tad ir skaidrs, ka daļa pārtika paliks pāri. Vislabāk būtu sastādīt maltīšu plānu, tādējādi netiks veikti pirkumi, kuriem beigās nav pielietojuma.

Otrkārt, ir jācenšas izlietot visus produktus, kas atrodami mājās, pirms tie kļūst veci un nelietojami uzturā. Nereti gadās tā, ka pāri paliek dažādi produkti, bet nav ideju, kā tos visus varētu sakombinēt vienā ēdienā. Tādā gadījumā, viens variants ir eksperimentēt un gatavot dažādus sautējumus, zupas, sacepumus, picas vai citus ēdienus, kur var variēt ar sastāvdaļām. Otrs variants ir izmantot interneta rīkus, kas palīdz izdomāt ko var gatavot no konkrētiem pārtikas produktiem. Ievadot produktu nosaukumus, jums tiks piedāvātas receptes.

Treškārt, nevajadzētu pārāk lielu uzmanību vērst uz realizācijas terminiem. Dauzi met laikā visus produktus, kuriem ir beigušies realizācijas termiņi, jo šie produkti teorētiski skaitās veci, taču realitātē, tā vairumā gadījumu nav. Realizācijas termiņus nosaka ražotājs, tādējādi noņemot atbildību no sevis, gadījumā, ja kādas problēmas izraisījis pārtikas produkts, kurš kļuvis vecs. Precīzi pateikt to, cik ilgi produkts būs derīgs nav iespējams, tāpēc ražotāji uzliek šos termiņus ar drošu rezervi. Nereti arī produkti, kuriem termiņš ir beidzies, ir piemēroti lietošanai uzturā, tāpēc to vajadzētu izvērtēt pēc savām maņām – ožas, redzes un garšas. Proti, ja produkts izskatās, garšo un smaržo labi, to droši var lietot uzturā arī pēc realizācijas termiņa beigām.

Mūsu ieteikums būtu ikvienam izturēties pret šo netikumu nopietni. Tam ir patiešām daudz negatīvo seku, tāpēc ir jāsāk domāt par to, kā efektīvi patērēt iegādātos pārtikas produktus. Arī viena cilvēka darbībām ir pozitīva ietekme uz kopējo pārtikas izniekošanas apjomu, tāpēc sāciet paši ar sevi un savu mājsaimniecību.

Organiski un ekoloģiski produkti, kas lieliski noder mājokļa tīrīšanai

Mūsdienās teju katru otro tīrīšanas līdzekli rotā uzraksti “eko” vai “bio”, bet tie nereti ir maldinoši. Vairums ķīmisko tīrīšanas līdzekļu ir kaitīgi gan cilvēka veselībai, gan apkārtējai videi. Protams, ir arī tīrīšanas līdzekļi, kas patiešām nesatur izteikti kaitīgas vielas, tomēr, šāda veida produkti nereti ir ievērojami dārgāki nekā tradicionālie tīrīšanas produkti vai arī nav tik efektīvi. Ja vēlaties panākt, ka nav jāizdod liela nauda par tīrīšanas līdzekļiem, reizē nodrošinot tīrīšanas efektivitāti un nekaitīgumu, varat izmantot tīrīšanai dažādus organiskus produktus, kurus ikdienā lietojat pārtikā.

1. Etiķis
Etiķis ir lielisks tīrīšanas līdzeklis tādām telpām kā virtuve un vannasistaba. Tas ir lielisks dažādu vielu šķīdinātājs, kā arī tam ir antibakteriāla iedarbība. Etiķis tiks galā ar apkaļķojumu, pelējumu, baktērijām un vienkārši dažādiem netīrumiem. Ar etiķi tīrā veidā verat tīrīt nelielas virsmas, piemēram, piekaltuša ēdiena traipus, pelējuma pleķus utt. Atšķaidot etiķi ar ūdeni var tīrīt, piemēram, logus, grīdas un citas plašas virsmas. Vienīgais etiķa mīnuss ir nepatīkama, kodīga smaka, bet tā ātri izgaro ja telpa tiek vēdināta. Etiķis ir organiska viela un mazos daudzumos tā nenodarīs nekādu kaitējumu ne cilvēka veselībai ne apkārtējai dabai.

2. Cepamā soda
Cepamā soda ir gan netīrumus šķīdinošs, gan reizē arī abrazīvs līdzeklis, kas darbosies daudz labāk nekā vairums ķīmisko tīrīšanas pulveru. Ar cepamo sodu būs iespējams notīrīt pat spēcīgu piedegumu vai piekaltušus netīrumus. Sajaucot cepamo pulveri ar sāli, būs iespējams pat iztīrīt piedegušu cepeškrāsni, kur piedegušo tauku slānis krājies jau gadiem. Arī cepamā soda ir organiska viela, ko mēs bieži patērējam uzturā. Sodas ūdens pat tiek lietots kā medicīnisks līdzeklis gremošanas problēmām, līdz ar to, ir skaidrs, ka soda pat lielos daudzumos nekādu negatīvu ietekmi neradīs.

3. Citronu sula
Citronu sula ir ļoti universāls tīrīšanas līdzeklis. Tas gan nogalina pelējums sēnīti, gan šķīdina taukus, gan spodrina virsmas, neatstājot švīkas. Tātad ar citronu sulu var mazgāt gan netīros traukus, gan tīrīt grīdas un sienu virsmas virtuvē un vannasistabā, gan tīrīt spoguļus, stiklus un metāliskas virsmas. Tiesa, tīrīšanai izmantot tīru, svaigi spiestu citronu sulu varētu būt gan dārgi, gan neērti, jo būtu jāspiež liels daudzums citronu, taču lielu virsmu tīrīšanai sulu var arī atšķaidīt. Sliktākajā gadījumā derēs arī ūdenī izšķīdināta citronskābe vai citronu koncentrāts. Citroni ne vien nav kaitīgi, bet pat ir ļoti veselīgi, tāpēc par šī līdzekļa ekoloģiskumu nav šaubu.

4. Ūdeņraža pārskābe
Visi notikti būs pamanījuši, ka uzlejot ūdeņraža pārskābi uz brūces, tā sāk putot. Šāda ietekme iz arī uz citām organiskām vielām, tāpēc ūdeņraža pārskābe lieliski noder kā traipu tīrītājs. Ar to var iztīrīt dažādus traipus no apģērba un šķīdina arī citus netīrumus. Tāpat šai vielai piemīt arī balinošs efekts, līdz ar to var iztīrīt pat ieēdušos traipus. Ar šo tīrīšanas līdzekli gan mazliet jāuzmanās. To nevajadzētu lietot lielos daudzumos, jo nonākot apkārtējā vidē, tas tomēr rada piesārņojumu.

5. Olīveļļa
Olīveļļa ir lielisks produkts virsmu spodrināšanai. Īpaši labi tā derēs, piemēram, ādas mēbeļu tīrīšanai. Sajaucot to ar citronu sulu, olīveļļa ne vien padarīs virsmas spīdīgas, bet arī lieliski noņem netīrumus. Sajaucot to ar sāli, tā darbosies kā abrazīvs tīrīšanas līdzeklis. Arī olīveļļa ir uzturā plaši lietots produkts, kuram ir pozitīva ietekme uz veselību, un izmantojot to mājas tīrīšanā, varat būt drošs, ka nekāds kaitējums nevienam netiks nodarīts.

Šie ne būt nav vienīgie produkti, ko var izmatot ikdienas uzkopšanā. Daudziem organiskiem produktiem pieder antibakteriālas, antiseptiskas, šķīdinošas, abrazīvas un citas īpašības, kas lieliski noder dažādu veidu uzkopšanas darbos. Tajā pašā laikā šie produkti neizmaksā dārgi un tie ne vien nenodara kaitējumu jūsu veselībai, bet arī mazina piesārņojumu, jo nonākot ārējā vidē, šīs vielas nenodara nekādu kaitējumu dabai.

Kā samazināt produktu iepakojuma patēriņu?

Mūsdienās gandrīz visas preces tiek tirgotas iepakotas. Tas nozīmē, ka pērkot kādu preci, gribot negribot, mums jāiegādājas arī tās iepakojums. Diemžēl tieši preču iepakojums sastāda lielāko daļu no mājsaimniecību atkritumiem. Izmetot preču iepakojumus atkritumu tvertnēs, pēc tam tie nonāk atkritumu poligonos. Kaut arī tie tiek koncentrēti šajos poligonos, tie tomēr atrodas brīvā dabā. Tas prasa gan zemes resursus, gan arī rada ļoti lielu piesārņojumu, atkritumiem sadaloties un nonākot gan gaisā, gan augsnē, gan ūdenī. Viens no veidiem, kā ar to cīnīties ir. Šķirojot atkritumus, taču 100% atkritumu pārstrāde diemžēl nav iespējama. Daudz efektīvāk būtu samazināt iepakojumu patēriņu. Tomēr, kā, jau tika minēts, ja gribam preci, nākas ņemt arī iepakojumu. Par laimi, ir veidi, kā iepakojuma patēriņu samazināt, nesamazinot preču patēriņu. Šeit būs daži noderīgi padomi, kas ļaus gan taupīt jūsu naudu, gan saudzēs apkārtējo vidi.

1. Iepērkoties izmantojiet auduma maisiņu
Nav nekāds noslēpums, ka vislielāko daļu no preču iepakojumiem sastāda tieši polietilēna iepirkumu maisiņi. Tie ir ērti lietošanai, taču ārkārtīgi nedraudzīgi apkārtējai videi. Ik gadu dabā nonāk vairākas tonnas ar šiem maisiņiem, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pasaules okeāns ir tik piesārņots. Tāpat tiek piesārņota arī augsne un gaiss. Tas negatīvi ietekmē dažādus dzīvos organismus, tajā skaitā arī cilvēkus, jo viss, kas nonāk dabā, pēc tam atgriežas pie mums caur gaisu, ūdeni un pārtiku. Šīs globālā līmeņa vides problēmas varētu atrisināt vienā acu mirklī, ja vien visi cilvēki pārietu uz auduma maisiņiem. Ielieciet maisiņu somā vai kabatā un nēsājiet to līdzi. Tas nesagādā nekādas liekas neērtības, bez tam, auduma maisiņi ir vizuāli daudz pievilcīgāki.

2. Produktus, ar ilgu realizācijas termiņu, pērciet lielos iepakojumos
Lai safasētu produktus mazos iepakojumos, tiek izmantos daudz vairāk materiāls, nekā fasējot tos mazos iepakojumos. Tas nozīmē, ka pērkot mazos iepakojumus, tiek saražots daudz lielāks atkritumu daudzums. Varbūt sākotnēji nešķiet, ka šāda metode varētu daudz ko mainīt, taču regulāri pērkot lielos iepakojumus varat samazināt saražoto atkritumu daudzumu pat par 30%. Protams, ja pārtikas produktam ir īss realizācijas termiņš, tad produkts jāiegādājas tādā daudzumā, lai to varētu realizēt bez pārpalikuma, jo arī ēdiena izniekošana rada vides problēmas, bet tādus produktus kā makaroni, graudaugi, ūdens, eļļa, tīrīšanas līdzekļi utt., tik ātri nepaliek veci un tos droši var pirkt lielākā daudzām. Ņemiet vērā, ka lielie iepakojumi nereti arī izmaksā lētāk.

3. Neizmantojiet ātrās ēdināšanas pakalpojumus
Ja kādreiz esat pircis dažādus ātros ēdienus, noteikti būsiet ievērojis, ka tie tiek rūpīgi iepakoti pat tad, ja tiek ēsti uz vietas. Piemēram, ja tiek pasūtīts hamburgera komplekts, tad hamburgeri tiek ietīti papīros vai likti kastītēs. Piedevas arī tiek iepakotas papīra maisiņos vai kartona kastītēs. Dzēriens tiek pildīts vienreizlietojamā krūzītē. Līdzi tiek dota kaudze ar salvetēm, plastmasas salmiņš, vienreizlietojamie trauciņi utt. Viss kopā vēl tiek ielikts vienreizlietojamā maisiņā. No vienas ēdienreizes rodas neiedomājami liels atkritumu daudzums. Ja vēlaties ēst ārpus mājas izvēlieties vietas, kur ēdiens tiek servēts uz īstiem traukiem. Ja tomēr ļoti vēlaties ēst ātros ēdienus, palūdziet, lai ēdiens netiktu tik daudz reižu iepakots.

4. Pērciet sveramos produktus un izmantojiet savus iepakojumus
Daudziem tas varbūt šķitīs smieklīgi un atgādinās sistēmu, kāda darbojās lauku veikaliņos pirms daudziem gadiem, taču, kāpēc gan mēs nevarētu pārtikas produktus pildīt iepakojumos atkārtoti? Mēs katru reizi pērkam produktus iepakojumos un metam tos laukā. Tā ir neiedomājami liela izšķērdība. Protams, ne visur iespējams iegādāties sveramos produktus, bet daudzviet vēl sastopami, piemēram, mazie piena veikaliņi, kur visus piena produktus var nopirkt sveramus. Tāpat sveramie produkti pieejami tirgos. Tad nu varat ņemt līdzi savu burciņu vai plastmasas trauciņu un šos produktus iegādāties bez vienreizlietojama iepakojuma. Arī šī metode ir ne vien ekoloģiska, bet arī vērtīga jūsu maciņam.

Kā pareizi šķirot atkritumus?

Ekoloģisks dzīvesveida neatņemama sastāvdaļa noteikti ir pareiza atkritumu pārstrāde. Katru gadu dabā nonāk ap 476 miljoniem tonnu atkritumu, tajā skaitā plastmasa, metāls, stikls un citi materiāli, kas dabā pārstrādājas vien daudzu gadu laikā, turklāt sadaloties, rada gaisa un ūdens piesārņojumu. Metot visus atkritumus vienā atkritumu tvertnē mēs nodarām milzīgu, neatgriezenisku ļaunumu dabai un ekosistēmām. Ja tā turpināsies, piesārņojuma apjomi būs tik milzīgi, ka veģetācija pamazām izzudīs. Tieši šo iemeslu dēļ, ir nepieciešamas atkritumus šķirot, turklāt tas jādara pareizi. Ko nozīmē pareiza atkritumu šķirošana un kā ikviens no mums var ievērojami samazināt atkritumu daudzumu, ko ikdienā saražojam?

Pamata uzdevums, šķirojot atkritumus ir no sadzīves atkritumiem atdalīt tos atkritumu veidus, kurus iespējams nodot otrreizējai pārstrādei, tomēr, lai tas būtu iespējams, pārstrādājamie atkritumi ir jāsadala atsevišķās frakcijās. Pamata frakcijas ir iepakojums (plastmasa, stikls, papīrs un kartons), metāls, baterijas, elektroiekārtas, videi kaitīgie atkritumi, medicīnas atkritumi, bioloģiski noārdāmie atkritumi, lielgabarīta atkritumi un celtniecības atkritumi un sadzīves atkritumi, kas nav piemēroti otrreizējai pārstrādei. Katrai no atkritumu frakcijām ir savi šķirošanas nosacījumi.

Šķirojot plastmasas iepakojumus, galvenais ir pievērst uzmanību tam, vai konkrētais materiāls ir piemērots otrreizējai pārstrādei. Pārsvarā visi pārtikas produktu iepakojumi ir piemēroti pārstrādei. Populārākie materiāli, kas tiek izmantoti iepakojumu ražošanai ir PET, LDPE un HDPE. Ja uz iepakojuma redzat šos apzīmējumus, droši varat mest iepakojumus plastmasai paredzētajos konteineros. Ja plastmasai ir citi apzīmējumi, vajadzētu vispirms painteresēties par to, vai materiāls tiešām ir pārstrādājams, vai arī tas ir klasificējams kā nepārstrādājams sadzīves atkritums. Vēl viena nianse, ko noteikti jāņem vērā, ir tā, ka iepakojumiem pirms pārstrādes ir jābūt tīriem un saplacinātiem.

Šķirojot stiklu, arī ir jāpievērš uzmanība tam, kāda veida stikls tas ir. Pārstrādei der viss, kas tiek izmantots pārtikas iepakojumu ražošanā, piemēram, stikla pudeles, burkas un trauciņi. Tādus stikla izstrādājumus kā spoguļstikls, automašīnu vējstikli, logu stikls, nezināmas izcelsmes stikla lauskas utt. Arī stikla atkritumiem jābūt tīriem. Tos droši var mest jebkurā stiklam paredzētajā konteinerā. Kas attiecas uz stikla izstrādājumiem, kas nav piemēroti otrreizējai pārstrādei, tos jānodod speciālos eko laukumos tāpat kā citus nešķirojamos, neorganiskos sadzīves atkritumus.

Papīru un kartonu šķirot ir visvienkāršāk, jo uz tiem neattiecas nekādi būtiski nosacījumi, vien tas, ka dalītās vākšanas konteineros nedrīkst mest netīru, slapju vai laminētu papīru, kā arī papīru ar citu materiālu piejaukumiem, piemēram, sulas pakas ar plastmasas korķīšiem. Konteineros drīkst mest visa veida papīru un kartonu, tajā skaitā arī jau iepriekš pārstrādātu materiālu, kā, piemēram avīzes un olu kastes. Arī papīram ir atsevišķi konteineri, kuros droši var mest visus papīra atkritumus.

Arī metāla atkritumus iespējams šķirot un nodot otrreizējai pārstrādei. Arī metālam ir dalītās vākšanas konteineri, taču tajos var met tikai metālu no iepakojumiem, kas ir alumīnija skārda bundžas un konservu kārbas. Pārējos metāla atkritumus ir iespējams nodot metāllūžņu uzpirkšanas punktos vai eko atkritumu laukumos.

Baterijas, elektropreces un videi kaitīgos atkritumus noteikti jānogādā eko atkritumu laukumos. Tos nedrīkst mest ne pie šķirojamajiem atkritumiem, nedz arī organiskajiem atkritumiem. Tie dabai var nodarīt īpaši lielu ļaunu, tāpēc noteikti nedrīkst pieļaut to nokļūšanu brīvā dabā. Īpaši kaitīgi ir arī medicīniskie atkritumi, kurus var nodot aptiekās un lielgabarīta atkritumi, kurus var nodot vai nu tajos pašos eko atkritumu punktos, vai arī noorganizēt to savākšanu, sazinoties ar atkritumu apsaimniekotāju.

Ievērojot visu iepriekš minēto, atkritumu tvertnē būs jāmet vien organiskie atkritumi, kas dabai nekādu ļaunumu nenodara. Viss pārējais vai nu tiks otrreiz pārstrādāts vai utilizēts dabai saudzīgā, ekoloģiskā veidā un nekāds ļaunums apkārtējai videi netiks nodarīts.