Kā pareizi šķirot atkritumus?

Ekoloģisks dzīvesveida neatņemama sastāvdaļa noteikti ir pareiza atkritumu pārstrāde. Katru gadu dabā nonāk ap 476 miljoniem tonnu atkritumu, tajā skaitā plastmasa, metāls, stikls un citi materiāli, kas dabā pārstrādājas vien daudzu gadu laikā, turklāt sadaloties, rada gaisa un ūdens piesārņojumu. Metot visus atkritumus vienā atkritumu tvertnē mēs nodarām milzīgu, neatgriezenisku ļaunumu dabai un ekosistēmām. Ja tā turpināsies, piesārņojuma apjomi būs tik milzīgi, ka veģetācija pamazām izzudīs. Tieši šo iemeslu dēļ, ir nepieciešamas atkritumus šķirot, turklāt tas jādara pareizi. Ko nozīmē pareiza atkritumu šķirošana un kā ikviens no mums var ievērojami samazināt atkritumu daudzumu, ko ikdienā saražojam?

Pamata uzdevums, šķirojot atkritumus ir no sadzīves atkritumiem atdalīt tos atkritumu veidus, kurus iespējams nodot otrreizējai pārstrādei, tomēr, lai tas būtu iespējams, pārstrādājamie atkritumi ir jāsadala atsevišķās frakcijās. Pamata frakcijas ir iepakojums (plastmasa, stikls, papīrs un kartons), metāls, baterijas, elektroiekārtas, videi kaitīgie atkritumi, medicīnas atkritumi, bioloģiski noārdāmie atkritumi, lielgabarīta atkritumi un celtniecības atkritumi un sadzīves atkritumi, kas nav piemēroti otrreizējai pārstrādei. Katrai no atkritumu frakcijām ir savi šķirošanas nosacījumi.

Šķirojot plastmasas iepakojumus, galvenais ir pievērst uzmanību tam, vai konkrētais materiāls ir piemērots otrreizējai pārstrādei. Pārsvarā visi pārtikas produktu iepakojumi ir piemēroti pārstrādei. Populārākie materiāli, kas tiek izmantoti iepakojumu ražošanai ir PET, LDPE un HDPE. Ja uz iepakojuma redzat šos apzīmējumus, droši varat mest iepakojumus plastmasai paredzētajos konteineros. Ja plastmasai ir citi apzīmējumi, vajadzētu vispirms painteresēties par to, vai materiāls tiešām ir pārstrādājams, vai arī tas ir klasificējams kā nepārstrādājams sadzīves atkritums. Vēl viena nianse, ko noteikti jāņem vērā, ir tā, ka iepakojumiem pirms pārstrādes ir jābūt tīriem un saplacinātiem.

Šķirojot stiklu, arī ir jāpievērš uzmanība tam, kāda veida stikls tas ir. Pārstrādei der viss, kas tiek izmantots pārtikas iepakojumu ražošanā, piemēram, stikla pudeles, burkas un trauciņi. Tādus stikla izstrādājumus kā spoguļstikls, automašīnu vējstikli, logu stikls, nezināmas izcelsmes stikla lauskas utt. Arī stikla atkritumiem jābūt tīriem. Tos droši var mest jebkurā stiklam paredzētajā konteinerā. Kas attiecas uz stikla izstrādājumiem, kas nav piemēroti otrreizējai pārstrādei, tos jānodod speciālos eko laukumos tāpat kā citus nešķirojamos, neorganiskos sadzīves atkritumus.

Papīru un kartonu šķirot ir visvienkāršāk, jo uz tiem neattiecas nekādi būtiski nosacījumi, vien tas, ka dalītās vākšanas konteineros nedrīkst mest netīru, slapju vai laminētu papīru, kā arī papīru ar citu materiālu piejaukumiem, piemēram, sulas pakas ar plastmasas korķīšiem. Konteineros drīkst mest visa veida papīru un kartonu, tajā skaitā arī jau iepriekš pārstrādātu materiālu, kā, piemēram avīzes un olu kastes. Arī papīram ir atsevišķi konteineri, kuros droši var mest visus papīra atkritumus.

Arī metāla atkritumus iespējams šķirot un nodot otrreizējai pārstrādei. Arī metālam ir dalītās vākšanas konteineri, taču tajos var met tikai metālu no iepakojumiem, kas ir alumīnija skārda bundžas un konservu kārbas. Pārējos metāla atkritumus ir iespējams nodot metāllūžņu uzpirkšanas punktos vai eko atkritumu laukumos.

Baterijas, elektropreces un videi kaitīgos atkritumus noteikti jānogādā eko atkritumu laukumos. Tos nedrīkst mest ne pie šķirojamajiem atkritumiem, nedz arī organiskajiem atkritumiem. Tie dabai var nodarīt īpaši lielu ļaunu, tāpēc noteikti nedrīkst pieļaut to nokļūšanu brīvā dabā. Īpaši kaitīgi ir arī medicīniskie atkritumi, kurus var nodot aptiekās un lielgabarīta atkritumi, kurus var nodot vai nu tajos pašos eko atkritumu punktos, vai arī noorganizēt to savākšanu, sazinoties ar atkritumu apsaimniekotāju.

Ievērojot visu iepriekš minēto, atkritumu tvertnē būs jāmet vien organiskie atkritumi, kas dabai nekādu ļaunumu nenodara. Viss pārējais vai nu tiks otrreiz pārstrādāts vai utilizēts dabai saudzīgā, ekoloģiskā veidā un nekāds ļaunums apkārtējai videi netiks nodarīts.

Dabai visnedraudzīgākās vielas, ko ikdienā lietojam

Nereti, radot jaunus produktus, galvenokārt tiek domāts par patērētāja un ražotāja vajadzībām. Galvenais, lai produkts būtu lēts, ērti lietojams un citādā ziņā efektīvs paredzētā mērķa sasniegšanai. Par to, kādu ietekmi tas atstāj uz dabu un arī pašu patērētāju ilgtermiņā, aizdomājas vien retais, tāpēc šādi produkti tiek lietoti visai plaši. Kuri ir tie produkti un vielas, kas dabai un arī cilvēkiem nodara neiedomājami lielu kaitējumu un kuru labās lietošanas īpašības noteikti neatsver ļaunumu kādu tie nodara?

Hidrogenizētās eļļas
Hidrogenizētās eļļas, kas pazīstamas arī kā transtaukskābes. Šis produkts patiesībā nav nekas jauns. Tā ražošana tika uzsākta jau ap 1800. gadu un sākotnēji tas tika lietots ļoti praktiskiem mērķiem. Tas tika pievienots dārzeņu eļļām, lai pagarinātu to realizācijas termiņus. Tā tika radīts arī margarīns, kas sākotnēji tika pozicionēts kā veselīgāka alternatīva sviestam. Tomēr, kā liecina, jaunākie pētījumi, sintētiskās transtaukskābes negatīvi ietekmē gan cilvēku veselību, gan apkārtējo vidi. Šis produkts ievērojami paaugstina holesterīna līmeni asinīs, kas ir biežākais iemesls dažādām sirds un asinsvadu slimībām. Arī šo transtaukskābju ieguve neatbilst ekoloģijas principiem un rada visāda veida piesārņojumu.

DDT
DDT jeb dihlordifeniltrihloretāns ir ķīmiska viela, kura radīta 20. gadsimta sākumā un kurai sākotnēji bija ļoti plašs pielietojums. Visplašāk tā pazīstama kā spēcīgs insekticīds. Tā kā sākotnēji šīs vielas kaitīgums vēl nebija izpētīts, tā pat tika lietota utu un citu parazītu apkarošanai. Pamazām tika pierādīt šīs vielas ietekme uz cilvēku veselību un vidi. Mūsdienās daudzās valstīs šī viela ir aizliegta, taču ne visur, līdz art, lietojot augļus un dārzeņus, tā nereti nonāk cilvēku organismos. Lietojot šīs vielas kā insekticīdus tās arī nonāk atmosfērā iztvaikojot un var saindēt gruntsūdeņus. Tādējādi var iet bojā gan augi, gan dzīvnieki.

Freona gāze
Freona gāze ir viela, kas plaši tiek pielietota saldēšanas iekārtās un aerosolos. Pati par sevi cilvēkam šī viela nav kaitīga, taču tā ļoti negatīvi ietekmē atmosfēru, kas rada nopietnas klimata pārmaiņas. Šī gāze, nonākot dabā, iedarbojas uz ozona slāni. Tādējādi līdz zemai nonāk cilvēkam kaitīgie UVA un UVB stari. Tam ir ļoti daudz negatīvu ietekmju. Sākot no negatīvas ietekmes uz dzīviem organismiem, tajā skaitā cilvēkiem, beidzot ar gaisa temperatūras izmaiņām.

Azbests
Azbestu noteikti daudzi pazīst kā materiālu, kas plaši tiek pielietots būvniecībā, piemēram, šīfera jumtu ražošanā. Pēc materiālu īpašībām tas tiešām ir piemērots būvniecībai, jo ir lēts, ērti izmantojams, nodrošina lielisku izolāciju utt., bet veselībai un dabai tas ir pat ļoti kaitīgs un to noteikti nevajadzētu izmantot. Ieelpojot azbesta putekļus var rasties dažādas nopietnas veselības problēmas, sākot ar augšējo elpceļu saslimšanām un beidzot ar plaušu vēzi un citām nāvējošām slimībām. Arī azbesta putekļu nonākšana vidē nav vēlama, tāpēc, atbrīvojoties no šāda materiāla, ir jābūt īpaši uzmanīgam, lai tas nenonāktu brīvā vidē.

Polistirola putas
Arī polistirola putas ir būvniecībā ļoti plaši pielietots produkts, kas lieliski pilda savu uzdevumu – nodrošina izolāciju. Ar to var viegli, ātri un ērti aizpildīt dažādas spraugas un šis materiāls kalpo ļoti ilgu laiku, jo lieliski sacietē. Par spīti tā efektivitātei, tas ir ļoti kaitīgs veselībai. Tāpat kā azbests arī polistirols ir kancerogēna viela. Vēl jo vairāk, tieši šis materiāls ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jūra un okeāns ir tik piesārņoti. Šis materiāls ik dienas nogalina un saindē neskaitāmi daudz zemūdens iemītnieku un arī cilvēkus, kas patērē uzturā jūras veltes.

Ja vēlaties ievērot ekoloģisku dzīvesveidu un palīdzēt gan sev gan apkārtējai videi, izvairieties no šo vielu lietošanas. Daudzas no tām mēs lietojam pastarpināti, līdz ar to, šo vielu patēriņu ietekmēt ir ārkārtīgi grūti, tomēr, pievērsiet lielāku uzmanību tam, kas ir ne vien jūsu patērēto produktu sastāvā tiešā veidā, bet arī kā tie tikuši ražoti no izejvielu ieguves līdz pārdošanai.

Cik bīstami īsti ir ĢMO?

Mūsdienās ĢMO jeb ģenētiski modificēti organismi ir visai izplatīti un liela daļa no mums ik dienas tos lieto uzturā. Ir dzirdēti visdažādākie fakti, mīti un pieņēmumi par ĢMO, taču sabiedrībā viedoklis par tiem vēl joprojām ir ļoti neviennozīmīgs. Daži domā, ka tieši ĢMO ir iemesls tam, kāpēc pēdējā laikā cilvēkiem ir izteiktas alerģijas un dažādas onkoloģiskas saslimšanas, bet citi ĢMO uzskata par pilnībā nekaitīgiem turklāt uzskata, ka tieši ĢMO varētu izbeigt badu pasaulē, jo pateicoties tiem kultūraugu audzēšana ir kļuvusi daudz efektīvāka. Noskaidrosim, kas īsti ir šie ĢMO un kāda ir to patiesā ietekme?

ĢMO ir dažādi dzīvi organismi, kuru gēnos mākslīgi ir tikusi ievadīti sveši gēni no citiem dzīviem organismiem. Dabā šāda gēnu sajaukšanās nav iespējama, taču laboratoriski tiek veidoti šādi organismi. Tas tiek darīts, lai mainītu konkrētas dzīvā organisma īpašības, visbiežāk, izmērus, struktūru, imunitāti utt. Tādā veidā iespējams radīt organismus, kas spēj izdzīvot arī sliktos apstākļos, cīnīties pret dažādiem apdraudējumiem un izaugt pēc noteiktiem standartiem. ĢMO nereti tiek izmantoti pārtikā.

Ģenētiski modificēti tiek visdažādākie pārtikā lietojamie produkti. Pasaulē visizplatītākā ģenētiski modificētā kultūra, kas tiek lietota pārtikā ir soja. Gandrīz 60% no visas pasaulē audzētās sojas ir ģenētiski modificēta. Otrajā vietā ir kukurūza ar 26% un trešajā rapsis ar 20%. Arī liela daļa labības un cukurbiešu ir ģenētiski modificētas, tātad, lietojot uzturā populārākos pārtikas produktus, kā, piemēram, maize, cukurs, eļļa, rīsi, griķi utt., jūs visticamāk patērējat ĢMO.

To, cik tieši bīstami cilvēka organismam ir ĢMO viennozīmīgi pateikt pagaidām nevar. Kaut gan ĢMO cilvēcei ir pazīstami jau ilgu laiku, aktīva to pielietošana pārtikā ir tikusi praktizēta vien pēdējos pāris desmit gados. Lai varētu pilnībā izvērtēt ĢMO ietekmi un radītās sekas, ir jāgaida līdz nomainīsies vesela paaudze. Tā kā tas vēl nav noticis, mēs varam paļauties vien uz neviennozīmīgiem pētījumiem un zinātniskiem pieņēmumiem.

Kā potenciālie ĢMO riski pagaidām tiek minēti alerģijas, neauglība, mutācijas, imūnsistēmas problēmas un onkoloģiskas saslimšanas. Šādiem pieņēmumiem par pamatu ir gan teorētiski fakti, kā piemēram, tas, ka ĢMO nonākot jaunā organismā tas turpina iedarboties, tādējādi cilvēka organismā turpinās mutācijas, gan arī eksperimenti, ko veikuši dažādi neatkarīgi pētnieki no vairākām pasaules valstīm. Īsāk sakot, to, ka ĢMO ietekmē organismus, kas tos patērē ir pierādīts, taču nav zināms, cik nopietni īsti tas ir. Nevar izslēgt pieņēmumus, ka pārmaiņas cilvēku un dzīvnieku organismos izraisa, piemēram, vides piesārņojums, nevis pārtikā lietotie ĢMO.

Jāmin ne vien negatīvā ĢMO ietekme uz cilvēku un citu radību veselību, kas tos lieto uzturā, bet arī apkārtējo vidi. Pirmkārt, ĢMO var sakrustoties ar dabā satopamajiem augiem, tādējādi radot mutautu sugas, kas var izjaukt trauslo ekosistēmu. Jau pašlaik ir reģistrēti vairāki gadījumi, kad dažādas sugas, kas veidojušās pateicoties ĢMO ir izplatījušās un izkonkurējušas citas sugas. Otrkārt, tas ir radījis dažādas, pret ķīmiju izturīgus augus un pat posmkājus, kas tradicionālās lauksaimniecības piekopējiem, rada problēmas ar nezāļu un insektu apkarošanu.

Kaut gan patieso ĢMO ietekmi mēs varēsim novērtēt tikai pēc daudziem gadiem, jau tagad ir skaidrs, ka šī ietekme uz veselību un apkārtējo vidi būs izteikti negatīva. Jāatzīst, ka no ekonomiskā viedokļa, šādu produktu audzēšana patiešām ir izdevīga, jo ĢMO audzēšana nodrošina lielāku, labāku, veselīgāku ražu, ar mazākiem pūliņiem, taču tas nav tā vērts. Kamēr vien ĢMO nav līdz galam izpētīti un nav atrasti veidi kā mazināt vai izslēgt to negatīvi ietekmi, šādus produktus uzturā lietot nevajadzētu.