Sadzīves ķīmija – klusā bende
Mājsaimniecības darbi nav iedomājami bez dažādiem tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļiem, dezinfekcijas u. c. palīglīdzekļiem. Dažādus ķīmiskos līdzekļus var iegādāties gan pie izplatītājiem, gan saimniecības veikalos, gan lielveikalos. Tie ir oksīdi, skābes, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi. Plašā un ļoti pieejamā klāstā. Mūsdienas bez tiem ir praktiski neiedomājamas. Šoreiz nevis par to: cik tas ir pareizi, vai nepareizi, labi vai slikti, bet gan par to – kas ir tā ķīmija ikdienas.
Tāda ir tā viņu daba
Mazgāšanas līdzekļi gan dabiskas, gan sintētiskas vielas, izšķīdinātas ūdenī atbrīvo audumus no dažādiem mikroorganismiem un netīrumiem. Lielākā daļa mazgāšanas līdzekļu ir gatavoti uz naftas produktu bāzes. Vienā tādā līdzeklī ir dažādas vielas, kuru skaits mērojams vismaz padsmitos, ja ne vairākos desmitos. Piemēram:
- veļas mazgāšanas līdzekļi liela daļa satur sulfātus, triklozānu, hloru ( alkilfenola etoksilātus jeb APE, DEA (dietanolamīns) un TEA (trietanolamīns) – putošanu veicinošas kaitīgas vielas, kuras izmanto arī ziepēs, šampūnos, dušas želejās utt..
- Daudzas virsmaktīvas vielas ir aizliegtas Eiropas Savienības valstīs, bet ne visas. Un šīs vielas izraisa hormonālas un endokrīnas pārmaiņas, problēmas.
- Sadzīves ķīmija satur arī gaistošus organiskos savienojumus, kas pastāv gan dabā, gan tiek radīti mākslīgi. Šie savienojumi jeb GOS (angliski – VOC) ir vieni no galvenajiem gaisa piesārņojuma vaininiekiem, reaģējot ar slāpekli.
- GSO var arī saturēt kancerogēnas un kairinošas vielas kā formaldehīdus, metilbeznolu un benzolu.
- Sintētiskās smaržvielas – tās ir līdz pat 300 dažādas ķīmiskas vielas, lai iegūtu sintētisko smaržvielu kombinācijas. Tās ir elpošanas ceļu un ādu kairinošas, izraisa alerģiskas reakcijas, iekaisumus, astmas utml. saslimšanas.
- Lielākā daļa sintētisko smaržvielu sastāvdaļas ir naftas produkti.
- Antibakteriālie tīrīšanas līdzekļi – tie kaitē cilvēka un dzīvnieka imūnsistēmai, jo iznīcina visas baktērijas, radot pārlieku sterilu vidi.
- Tīri, lai apdomātos – šobrīd tiek izmantotas vairāk kā 30 000 dažādas ķīmiskās vielas.
- Ķīmiskie līdzekļi bez visa nosauktā satur balinātājus, konservantus, smaržvielas.
Ir grūti uzskaitīt visas ķīmiskajos sadzīves līdzekļos sastopamās vielas. Tomēr to radītās sekas ir pārlieku labi zināmas un jūtamas:
- Lielākā daļa tās ir kaitīgas, kancerogēnas, izraisa dažāda veida ādas un iekšējo orgānu veselības problēmas. Atsevišķas vielas rada gēnu mutācijas (mutagēnas), reproduktīvās sistēmas darbības traucējumus un novirzes no normas pat vairākās paaudzēs.
- Ļoti daudz no ķīmiskajām vielām nekur nepazūd – tās uzkrājas dabā, rada kaitīgu ietekmi uz apkārtējo vidi un visu ekosistēmu.
- Pēc zinātnieku domām, alerģijas uzvaras gājiens pār visu Eiropu vēl tikai būs. Un tikai pēc dažiem gadiem. Tā skars teju vai katru Eiropas iedzīvotāju.
- Visvairāk no ķīmiskajiem līdzekļiem un to ietekmes cieš tieši bērni – gan tiešā, gan netiešā veidā. Gan seku veidā, gan fiziskā kontaktā esot - gūstot smagus apdegumus un saindēšanos, kas daudziem beidzas letāli.
- Pagājuša gadsimta beigās Latvijā ar alerģijas sekām cīnījās pat ne viena desmitā daļa bērnu. Šobrīd šis skaitlis ir pieaudzis līdz vienai ceturtdaļai.
- Paradokss: jo sterilākā vidē mēs izvēlamies dzīvot, jo ķīmiskāku pārtiku uzņemam. Tātad – viss ir saistīts.
Esošo nopietno situāciju sliktāku padara ražotāju vieglprātība un spēja manipulēt ar patērētāju. Ir pierādīts, ka cilvēki ikdienā izvēlas viegli un lēti nopērkamas mājsaimniecības preces, šobrīd – jo īpaši lielveikalos un saimniecības preču veikalos tieši akciju preces. Tas rada tendenci pārspīlēt ar šo preču lietošanu, radot nopietnu pārdozēšanas risku: nepārtraukti ļaujot ķīmijai kairināt mūsu un apkārtējo organismus.
Jāpiemin arī fakts, ka par daudzām vielām nemaz netiek nekas teikts uz marķējuma.
Situāciju pasliktina arī paši patērētāji, izvēloties lētāko preci, nelasot marķējumus. Ja nav iespējas un vēlmes samazināt sadzīves ķīmijas lietošanas daudzumu un biežumu ikdienā, tad būtu jāseko vismaz dažiem punktiem:
- Vai produktam ir ekomarķējums, kas norāda, ka prece nesatur toksiskas un videi kaitīgas vielas, kā arī līdzekļa izstrādes procesā
nav eksperimentāli izmantoti dzīvnieki - Cilvēciskas sadzīves ķīmijas standartu apzīmē ekomarķējums ar trusīti. - Šajā interneta vietnē ir iespēja apskatīt to kompāniju nosaukumus, kas atbalsta iepriekšminēto standartu: http://www.gocrueltyfree.org/companies.php.
- Līdzekļus izmantot pēc iespējas racionālāk un stingri ievērojot drošības pasākumus (piemēram, turēt bērniem nepieejamā vietā, nepārliet cita vieda traukos un iepakojumos).
- Daudzi līdzekļi ir tik koncentrēti, ka būtu vēlams tos lietot krietni mazākās dozās, piemēram, trauku mazgājamie līdzekļi.
- Izvēlēties nedaudz saudzīgākus līdzekļus, piemēram, tas pats Zilgmes Balzams, Ekover, Pure Balsam, Mini Risk, Sonett, Real Clear Care.
Alternatīvas:
- Varbūt ir vērts apdomāt par to, ka ikdienas uzkopšanā, mazgāšanā, tīrības uzturēšanā tiek piepulcēti klāt dabiskie tīrīšanas līdzekļi? Piemēram, ziepes (parastās), citronu sulu, kalcinēto sodu, sāli, etiķi.
- Piemēram, ziepenītes saknē ir saponīna (viela, kas ūdenī puto kā ziepes) vismaz 30 procenti. Saponīns nemaina auduma krāsu un to nevājina. Mīnuss, no augļiem un augu stiebriem, lapām iegūtais saponīns var iekrāsot baltu audumu (tad jāizmanto no saknēm iegūtais saponīns), un – to var uzglabāt tikai līdz piecām dienām.
- Rupju audumu mazgāšanā var izmantot arī... mālu (gaiši zaļo vai balto). Tie nenokrāsos audumu, ja būs labas kvalitātes, bez jebkādiem dzelzs vai ogles piemaisījumiem. Kā zināt, vai izvēlētais māls der auduma mazgāšanai? Ieliek traukā, uzlej ūdeni, ļaujot nostāties. Kvalitāti nosaka māla nogulšņu daudzums trauka dibenā. Jo mazāk, jo augstāka kvalitāte.
- Citronskābe – tai ir plašs pielietojums: no kulinārijas līdz medicīnai. Tāpat to var izmantot arī dažādu traipu izņemšanai (vīna, tintes, rūsas u. c.).
- Ziepes – šajā gadījumā es nedomāju sintētiski iegūtas (no naftas ogļūdeņražiem – sulfunola vai naftilsulfonāta).
- Etiķi var izmantot, piemēram, lai izmazgātu sasmakušas drēbes, traipus, skalotu veļas mašīnu.
- Tēja (stipra) – lielisks līdzeklis, lai tīrītu krāsotus koka priekšmetus.
- Smiltis – koka dēļu grīdai (nelakotai), labi iztīra samta priekšmetus.
- Apelsīns – apelsīna mizas labi tīra ādas apavus, novērš netīkamas smakas (sadedzinot sakaltētu miziņu).
- Nav jāizmanto ķīmiskie gaisa atsvaidzinātāju, lai likvidētu dažādas smakas. Tabakas smaku labi likvidē eikalipta eļļa, ļaujot tai iztvaikot, vai vienkārši istabā pakārts slapjš dvielis vai švamme.
- Sīpols – lai notīrītu pleķus no stikla virsmām, spoguļiem pirms mazgāšanas, izmanto pārgriezta sīpola pusītes.
- Kartupelis – labi notīra pirkstu nospiedumus no durvju malām.
- Soda – pret cauruļu aizsērēšanu un smakošanu. Virtuves izlietnē nedēļā reizi jāielej verdošs ūdens, kurā izšķīdināta soda.
Padomāsim par sevi, saviem bērniem un apkārtējo vidi! Sirmmāmiņu senie padomi ne velti ir joprojām aktuāli un derīgi.
