E-pasts Drukāt PDF
Apr 28
Iesaki: 

Virtuves pasaule – padomi gatavošanai

 

padomimazsLai pagatavotu gardu maltīti, nepietiek ar svaigiem un labiem produktiem, reizēm der zināt dažus stiķus, lai ēdiens būtu patiesi gards un vērtīgs, smaržīgs.

  • Kartupeļus ar mizu izvāra ātrāk, ja tos aplej ar verdošu ūdeni ¾, tad vāra uz straujas uguns.
  • Bet notīrīt vārītus kartupeļus vieglāk var, ja tiem uzlej uzreiz pēc vārīšanas aukstu ūdeni.
  • Francūži joprojām izmanto sentēvu metodi: vārītu kartupeļu ūdeni pielieto zupu un mērču pagatavošanai.
  • Kad sāksies jauno kartupelīšu sezona, tad kartupelīšus vieglāk būs nomizot, ja tos pamērcēs aukstā sālsūdenī.
  • Daudzus traucē tas, ja cepot kartupeļu šķēlītes, tās salīp kopā. Lai tas nenotiktu, pirms tam šķēlītes rūpīgi noskalo zem auksta ūdens. Tad tiek aizskalota ciete prom. Pirms cepšanas nosusina.
  • Ja gadījušies vecāki kartupeļi, bet ir vēlēšanas pagatavot kartupeļu biezeni, tad pievieno sakultu olu. Tā padarīs biezputru gaišāku un gardāku.
  • Lai vārot kartupeļi neizšķīstu, ūdenim pielej nedaudz kāpostu vai gurķu sulas.
  • Vārot puķkāpostus, tiem var pievienot pienu vai nedaudz cukura. Tad puķkāposti būs baltāki un garšīgāki.
  • Lai kāpostus atbrīvotu no kaitēkļiem un kukaiņiem, tos uz 10 – 15 minūtēm iemērcē stiprā sālsūdenī.
  • Skābu kāpostu zupai sāli pievieno tad, kad kāposti mīksti, citādi var pārsālīt pavisam viegli.
  • Sīpolus zupai sagriež ripiņās un apcep uz pannas bez taukvielām. Tad sīpolu garša un aromāts saglabāsies tāds, kādam tam jābūt, jo varot tas pazūd.
  • Ar sīpolu miziņu novārījumu iekrāso buljonu. Tās palielina tā uzturvērtību, bagātina ar vitamīniem, uzlabo uzskatu.
  • Lai dilles saglabātu savu svaigumu uz neapvīstu, tās aprasina ar ūdeni, ietin polietilēna maisiņā vai pergamenta papīrā, liek ledusskapī dārzeņiem paredzētajā nodalījumā.
  • Kad vasarā ir ievākti sulīgi, nobrieduši, bet ieplaisājuši tomāti, tie var sākt pūt un pelēt. Lai tas nenotiktu, tos apber ar rupjo sāli, ieliek ledusskapī.
  • Lai nezustu vērtīgie vitamīni no augļiem un dārzeņiem (ar noteikumu, ka tie ir no sava dārza vai zināmas saimniecības), jāmizo pēc iespējas plānāka miziņa.
  • No citrona var iegūt vairāk sulas, ja to ievieto uz 5 minūtēm verdošā ūdenī.
  • Gaļu mazgā nesagrieztu, tad tā nezaudēs barības vielas.
  • Lai cieta gaļa izvārītos mīksta, to kādu laiku patur etiķūdenī vai arī vāroties pievieno mazliet etiķa.
  • Ja sautētai gaļai ir pieliktas par daudz garšvielas, tad jāpielej nedaudz piena. Paša ēdiena garšu tas nemainīs.
  • Dārzeņus jāvāra sagrieztus lielos gabalos, tad tie zaudēs mazāk vērtīgās vielas. Bet vārot sālsūdenī – tās arī tiek saglabātas.
  • Sasaldētu gaļu nedrīkst strauji atkausēt un darīt to – ieliekot ūdenī. To, stundas 10 – 12 pirms lietošanas, no saldētavas ir jāpārliek parastajā ledusskapja plauktā.
  • Ja gaļa ir saldētavā bijusi ilgāku laiku, tad to iemērc pienā. Tas liks gaļai atgūt svaigumu, garšu un mīkstumu.padomi2
  • Zivis bieži vien restorānos pasniedz ar citrona daiviņu kopā. Tas tāpēc, ka citrona sula uzlabo zivs garšu un ļauj kuņģim to labāk sagremot.
  • Ja zivis cep uz restēm, tad restes nosmērē ar eļļu vai etiķi. Tad tās nepielips.
  • Lai piens vārot nepiedegtu, katliņā pirms vārīšanas iemet gabaliņu cukura. Bet, lai piens nepārskrietu pār maliņām, tas jānoziež ar taukiem.
  • Lai maizes kastē maize uzglabātos ilgāk svaiga, tajā ievieto ābolu vai nedaudz sāls, gabaliņu kartupeļa.
  • Lai sarīvētu cietu sieru, to pirms tam iemērc pienā.
  • Auzu pārslas un prosa satur vairāk tauku, nekā citi graudaugi, tādēļ vairāk bojājas. Lai tie nepaliktu rūgti, tos nevajadzētu glabāt vairāk par 4 mēnešiem.
  • Rīsi paliek koši balti pēc vārīšanas, ja tiem pievieno nedaudz citronu sulas.
  • Ja kēkss nav tik viegli dabūnams laukā no veidnes, to apgāž riņķī un uzliek virsū aukstā ūdenī samērcētu dvieli un patur kādu brīdi. Vai arī, neapgāztā veidā veidni uzliek uz tāda pat dvieļa.
  • Lai miltos un putraimos nelīstu kodes, tajos ieliek pa kādai ķiploka daiviņai.

 

 

Komentāri (0)add
Rakstīt komentāru
mazāks | lielāks

busy


Bija kārtējais rīts Zaļajā mežā: mazliet apmācies, bet ļoti silts. Rūķītis Eko bija devies apgaitā. Mežs bija viņa mājas, viņa zeme. Kas tas? Viņš palūkojās uz saviem zābaciņiem, zem kuriem rēgojās izgāztas sarkanas rūpnieciskās krāsas tērcīte. Un tur? Tās nebija čaukstošas lapas, bet gan tikko izgāztas plastmasas pudeles. Uz celma, kaimiņu alas lapsēns sūdzējās par netīkamām vēdersāpēm: kāds vakar uzcienājis ar burgeru, tas izskatījies tik gards. Neesot nojautis, ka cienasts itin nemaz nebūs tik labs, kā ikdienā svaigais un pierastais ēdiens.Rūķītis saskuma. Kāds bija viņa mājas piesārņojis, netieši darīja pāri pārējo meža iemītnieku veselībai. Sajūta bija slikta. Ko darīt? Mēslu izmetēji ignorēja uzrakstus: “Nemēslo! Dzīvo videi draudzīgi!”. Toties - viņš varēja aicināt savus draugus dzīvot tā, lai apkārtējā vide būtu tīra un sakopta, un paši būtu veselīgi paēduši. Viņš nolēma sākt pētīt visu, kas notiek apkārt, kā dažādas lietas ietekmē viņa mežu un veselību. Lai mudinātu draugus piedalīties, viņš piedāvāja rotaļu veidā dažādus konkursus, kā arī veica pētījumus, lai parādītu vai tiešām viss šķietami jaunais un ērtais i...

Šo lapu izveidoja  Web of Taste