Raimonds Vējonis, Latvijas vides ministrs: Manuprāt, vēl ir pietiekami daudz cilvēku, kuri zaļi domājošos uzskata par mazliet jancīgiem. Taču sabiedrības viedoklis pēdējos laikos mainās, ir jūtams, ka cilvēku rīcība kļūst videi draudzīgāka. Latvijā vairāk domā par vidi, kurā dzīvo. Vēl pirms gadiem desmit daudziem likās, ka viss ir kārtībā un nemaz nav vajadzīgs mainīt kādus paradumus, lai saudzētu vidi. Pārmaiņas saistītas arī ar cilvēku labklājības līmeņa celšanos.

Zaļais karogs ir izglītības iestāžu zīme, ar kuru var sabiedrībai darīt zināmu savu zaļo nostāju un rīcību. Ja pie skolas vai bērnudārza pacelts Zaļais karogs, tas nes vēsti, ka jaunā paaudze aug, izzinot vides vērtības, mācās pieņemt ekoloģisko domāšanu, tā ir zīme, ka arī apkārtējā sabiedrība drīz arvien vairāk pārņems šo domāšanu. Bērni to aiznesīs ģimenēs, ģimenes sabiedrībā. Sabiedrība aizvien vairāk sāks rūpēties par vidi, kurā dzīvo, sapratīs atkritumu šķirošanas nozīmi, rīkosies, lai taupītu elektroenerģiju.

Uzņēmumos strādājošo attieksmi pret vidi apliecina saņemta Ekopuķīte. ISO sertifikāts apliecina, ka visā ražošanas procesā ievēroti videi draudzīgi principi. Produkcija marķēta ar zaļo karotīti. Pašvaldībām ir iedibināta Vides ministrijas balva "Ābols". Priekuļi, kur tikko esmu piedalījies Zaļā karoga pacelšanā pie divām izglītības iestādēm, kur pašvaldība trīs reizes bijusi vides balvas "Ābola" godalgoto trijniekā, ir ļoti zaļa , videi draudzīga vieta. Pagasta teritorija ir tīra, sakopta, būves iekļaujas ainavā. Nav daudz pašvaldību, kas ar to var lepoties.

Taču arī Latvija kopumā kļūst zaļi domājoša. Viens no rādītājiem ir kupli apmeklētās sakopšanas talkas. Lai gan talkas pašas par sevi nav labākais veids, kā ikdienā jārūpējas par vidi, talkas ir vajadzīgas, tajās piedalās tūkstoši. Pirms pieciem, sešiem gadiem vēl tā nenotika. Es regulāri piedalos talkās, esmu novērojis, kā cilvēku apziņa mainījusies. Daudz vairāk ir to, kurus interesē, lai vide būtu sakopta. Pēc talkām varēja secināt, cik kaitīga ir nekontrolētā plastmasas maisiņu lietošana. Izmētātus dabā, šos atkritumus varēja vākt kravām. Tas vedināja ministriju iejaukties un sākt mērķtiecīgu politiku. Vides ministrija izvirzīja uzdevumu - panākt izmaiņas sabiedrības attieksmē, lai ļaudis ikdienas iepirkumos plastmasas maisiņus nomaina pret auduma maisiņiem. Domājām, ka to ieviest būs ļoti grūti, bet pagājuši tikai divi gadi, un plastmasas maisiņi vairs nav tik populāri, tie vairs neplandās apkārtnē. Sabiedrība sākusi akceptēt mūsu ieceri.

Pašlaik Vides ministrija īsteno nākamo vērienīgo politiku par enerģijas taupīšanu. Siltuma taupīšana ir labs līdzeklis kā, rūpējoties par vidi, var rūpēties par savu maciņu. Protams, procesa sākums nav vienkāršs, ēku siltināšanā jāiegulda visai daudz, tāpēc izšķiršanās, vai to darīt, ir grūta. Taču atpelnīšana sākas ļoti ātri - iegūstami 50 procenti ekonomijas bērnudārza, skolas, dzīvojamās mājas, dzīvokļa apkures izdevumos. Lai šo vajadzīgo virzienu veicinātu, valsts meklējusi iespējas, kā palīdzēt. Nu ir rasta iespēja 50 procentus no projektu tēriņiem - ēku siltināšanas izdevumiem - segt ar Eiropas Savienības finansējumu. Pašvaldībām Vides ministrija piešķīruši 17 miljonus latu un drīzumā piešķirsim vēl desmit miljonus, lai varētu siltināt sabiedriskās ēkas. No vairāk nekā 200 sabiedriskajām ēkām, kurās tas jau izdarīts, lielākā daļa ir bērnudārzi un skolas, pārējie kultūras nami, sociālās ēkas. Lai gan tagad ir krīzes brīdis, daudzas pašvaldības joprojām ir gatavas iesaistīties energoefektivitātes pasākumos un tiem piešķir līdzfinansējumu no sava budžeta. Tas liecina, ka pašvaldību vadītāji izprot ieguldījumus ilgtermiņā un tos atbalsta, lai gan novadu budžeta līdzekļi nepieciešami arī citiem aktuāliem darbiem.

Avots: Druva

SIA "Alba 5" atkritumu poligons Litenē, kur nonāk sadzīves atkritumi arī no Alūksnes un Apes novadiem, pieprasa poligonu veidojušajām pašvaldībām maksāt dotāciju par šķiroto atkritumu pieņemšanu.

Iedzīvotājiem par šķirotajiem atkritumiem nav jāmaksā, savukārt "Alba 5" vairs nespēj segt izdevumus par to piegādi, jo tirgū samazinājušās papīra un plastmasas cenas, tādēļ vēršas pie pašvaldībām.

Veidojas absurda situācija

Alūksnes novada pašvaldības Finanšu komitejas sēdē izskatīja vairākus SIA "Rūpe" iesniegumus par šķirotajiem atkritumiem un to aizvešanu līdz poligonam Litenē. Savulaik Alūksne, Balvi, Gulbene, Lubāna un Cesvaine izveidoja poligonu Litenē, lai izpildītu Eiropas Savienības regulas par atkritumu šķirošanu. Toreiz vienīgi Alūksnes rajons izpildīja prasību par atkritumu šķirošanas laukumu ieviešanu arī pagastos, jo citās iesaistītajās pašvaldībās šādi laukumi ir tikai pilsētās. SIA "Rūpe" valdes loceklis Valfrīds Vilks uzsver, ka pašlaik veidojas absurda situācija. Sākumā poligons izstrādāja kilometra tarifu, lai "Rūpe" uz poligonu aizvestu šķirotos atkritumus. Tajā pašā laikā Gulbenei tika maksāts par darba stundām, bet Balviem – par tonnu.

"Lai nepieļautu cita atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma ienākšanu mūsu novadā, piekritām, ka arī mums maksā par tonnām. Lai gan ir būtiska atšķirība: savākt tonnu tikai pilsētā un nobraukt apmēram 25 kilometrus vai izbraukt pa Alūksnes un Apes novadu ceļiem vairāk nekā 370 kilometrus un savākt tonnu atkritumu," saka V.Vilks.

Būs jauni noteikumi

V.Vilks rosina pašvaldību iestāties par to, lai Litenes poligonā ieviestu vienotu samaksas kārtību visām pašvaldībām par piegādātajiem šķirotajiem atkritumiem. "Ir jāpanāk, ka arī citās pašvaldībās izveido atkritumu šķirošanas laukumus, pretējā gadījumā - kam tad vispār tāds poligons bija vajadzīgs?

Pašlaik poligons "Rūpei" pat pārmet, ka vedam par daudz šķiroto atkritumu. Bet iedzīvotāji arvien vairāk saprot šķirošanas lietderīgumu," saka V.Vilks.
Komitejā arī diskutēja, ka jāpanāk situācijas mainīšanās pagastos un Alūksnē, kur iedzīvotāji pie šķiroto atkritumu konteineriem mēdz novietot maisus ar nešķirotajiem atkritumiem. Pašlaik Alūksnes pašvaldības saistošie noteikumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu paredz, ka par atkritumu izvešanu visiem ir jāmaksā pēc noteiktiem normatīviem, nevis faktiski izvestā, bet dzīvē tā nenotiek. Turklāt nav arī noslēgti līgumi par atkritumu savākšanu ar visiem atkritumu ražotājiem. Tādēļ drīzumā Alūksnes novadā plānots izstrādāt jaunus atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, kur noteikta vienāda samaksa par atkritumu izvešanu visiem novada iedzīvotājiem.

Sludinās vienotu iepirkumu

Nesen notika SIA "Alba 5" sanāksme, kurp no Alūksnes pašvaldības devās Ainars Melders. Viņš norāda, ka nākamgad mainīsies dabas resursu nodoklis, ko maksā par atkritumu noglabāšanu. Sēdē vienojās, ka šā iemesla dēļ nedrīkst paaugstināt tarifu iedzīvotājiem. " Vienojāmies arī, ka nākamajam gadam tiks izsludināts vienots iepirkums – varbūt kāds uzņēmums ir gatavs šķirotos atkritumus Litenē piegādāt lētāk. Līdz tam piegādātājiem maksās par tonnām. Prieks, ka Alūksnes un Apes novadā, salīdzinot ar citām pašvaldībām, atkritumu šķirošana rit raiti – mums 12 procenti no visiem atkritumiem, ko nogādā Litenē, ir šķirotie. Visčaklākie šķirotāji ir apenieši," saka A.Melders.

Avots: Alūksnes ziņas