Valsts mežus apsaimnieko videi nedraudzīgi
Pagājis gads, kopš uzņēmumam "Latvijas valsts meži", kas pērn nopelnīja 72 miljonus latu, atņēma FSC sertifikātu. Sertifikāts ir apliecinājums, ka koksne, kas nākusi no mežiem, apsaimniekota videi draudzīgi un ilgtspējīgi. FSC ir būtisks mārketinga instruments, bez kura kokmateriāla vērtība rietumu valstīs ievērojami krītas un daudz kur vispār koksne netiek pieņemta. Sertifikāta apturēšana apliecināja, ka valsts mežos ar apsaimniekošanu viss nav kārtībā.
"Latvijas valsts meži" (LVM)* tam nepiekrīt. Viņi uzskata, ka sertifikāts atņemts nepamatoti un ka šogad līdz Jāņiem to atgūs.
"Latvijas valsts meži" ar "sīkumiem" nenodarbojas
Pirms diviem mēnešiem Renārs Krūmiņš netālu no Ilzes ezera Taurenes pagastā pamanīja, ka mežā sākta ciršana. Tā ir viena no skaistākajām apkārtnes vietām, un, redzot tempus, kādos notika zāģēšana, viņš bija šokā. Zāģēšanas vietā ligzdo melnie stārķi, tādēļ viņš steidzami vērsās pie valsts institūcijām ar lūgumu nekavējoties pārtraukt izciršanu. Pēc septiņām dienām zāģēšanu pārtrauca, taču lielas daļas koku vietā jau bija celmi.
„Ir jāsaprot, ka ciršana bija likumīga. Kur bija meža dienests, kad sniedza atļauju? Diskusijai bija jābūt ātrāk. Saprotiet mani. Lai es tagad skrietu?” saka Jānis Birģelis, ZM meža departamenta pārstāvis.
Arī Kurmenes pagastā atrodamas divas kailcirtes. Vietā, kur grāvis tālāk pārtop par Smārdi, kuras krastos ciršana ir aizliegta. Bet šeit augštecē tas vēl ir tik mazs, ka LVM to par šķērsli neuzskata. „Šis ir spilgts piemērs tam, ka bieži likumdošanas akti pat neapraksta šādas vietas. No dabas viedokļa šeit nebūtu īstenojama kailcirte,” saka Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonda vadītājs.
Jaunpiebalgā, kur vēl nesen ligzdoja rubeņi, pavasarī mežs tika sastigots, lai sāktu kailcirtes. Bez plānotajām kailcirtēm tika atklāts, ka tur atrodas nacionālo partizānu piemiņas vieta. "Valsts meži" nebija to pamanījuši.
Šie ir tikai trīs gadījumi, kuros "Latvijas valsts mežu" darbība nonāk pretrunā ar sabiedrības un vides interesēm. Visa pamatā ir koku ciršanas apjomi. 2008.gada decembrī krīzes ietekmē Ivara Godmaņa valdība steidzamības kārtā atļāva palielināt valsts mežos ciršanu. Tobrīd kritās koksnes cena, privātie pārstāja cirst. Bet valsts meži izciršanu palielināja, pārdodot pa lēto. Valstij jāgūst peļņa no mežiem.
Eiropieši atņem sertifikātu, LVM cer uz amerikāņu auditorkompāniju
Pērn "Latvijas valsts mežos" auditu veica dāņu kompānija "Nepkom". Viņi uzskatīja, ka mežu apsaimniekošana ir nepareiza, un atņēma zaļās kvalitātes sertifikātu FSC. "Latvijas valsts meži" sašuta.
Šogad dāņus vairs nenolīga. "Valsts meži" auditu pasūtījuši citai auditorkompānijai no ASV - "Scientific Sertification Systems". Turklāt tiks izdots nevis viens FSC sertifikāts kā iepriekšējos gadus visām mežsaimniecībām, bet astoņām katrai atsevišķi. Tas ievērojami palielina cerības to saņemt.
Valsts meža dienesta vadītājs Kinna iesniedzis atlūgumu
Lai pasargātu meža dienestu, Valsts meža dienesta vadītājs Jānis Kinna šonedēļ iesniedzis atlūgumu, jo uzskata, ka ministra Dūklava (ZZS) plānotās reformas palielinās mežsargu korupcijas risku un vājinās kontroli mežā, tostarp valstij piederošajos mežos.
Pieļaujamo koksnes daudzumu, kuru "Latvijas valsts mežiem" atļauj izcirst, aprēķina Valsts meža dienests. Pēc tam to skata valdība. Valsts meža dienesta nepiekāpība, visticamāk, bijis viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ zemkopības ministrs Jānis Dūklavs martā pieprasīja Valsts meža dienesta vadītājam Jānim Kinnam veikt ievērojamas reformas.
* - AS "Latvijas valsts meži" realizē valsts intereses meža apsaimniekošanā, nodrošinot meža vērtību saglabāšanu, palielināšanu un maksimāli iespējamos ienākumus. LVM akciju turētājs ir valsts LR Zemkopības ministrijas personā.
Avots: "Nekā personīga"/ TVNET.LV
